Ķempes ielas ugunsgrēka lieta: svarīgāks izrādās reglaments, nevis cilvēki
Nākamā tiesas sēde M. Ķempes ielas ugunsgrēka lietā paredzēta 2014. gada 9. janvārī, astoņus gadus pēc traģiskajiem notikumiem, kad aizgāja bojā tēvs, māte un divi bērni.
Tonakt Rīgā, Mežaparka 12 stāvu ēkā, dega dzīvoklis. Gaidot un nesagaidot, kad viņus izglābs, no astotā stāva izlēca visa ģimene – vecāki un trīs bērni. Izdzīvoja tikai viens. Artūram tolaik bija 11 gadu.
Pēc tam bija izmeklēšanas un tiesa. Arī vakar notika kārtējā tiesas sēde, kurā apsūdzības uzrādītas toreizējiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem Maksimam Kisļakam, Leonīdam Ivanovskim un Ivaram Žagatam. Kad 2011. gadā Neatkarīgā sarunājās ar Artūra vecmāmiņu Nadeždu Lisjonoku, viņa strikti pateica – tiesai ir jābūt, jo traģiskā ugunsnelaime neko nav mainījusi valsts līmenī. Viņa 2006. gada 6. janvāra naktī zaudēja dēlu, vedeklu un divus mazbērnus. Pēc tam N. Lisjonoka darīja visu, lai Artūrs atveseļotos.
Neilgi pēc ugunsgrēka vairāk nekā divi desmiti M. Ķempes ielas 11. nama iedzīvotāju ar iesniegumiem vērsās Ģenerālprokuratūrā un lūdza izvērtēt atbildīgo dienestu darbu, likvidējot ugunsgrēku. Cilvēki gribēja, lai tiktu izvērtēts, vai visas normas, kas reglamentē glābšanas dienestu darbu, atbilst patiesajai situācijai. Vakar tiesas sēdē L. Ivanovskis un I. Žagata ļoti daudz atsaucās uz Ministru kabineta noteikumiem un reglamentu, kas viņiem bija jāievēro un saskaņā ar ko viņi darbojušies. Vienubrīd tiesnesis Viesturs Gaidukēvičs pat aizrādīja, ka viņiem ir nevis jāatsaucas uz tiesību normām, bet gan jāliecina par katra darbībām ugunsgrēka dzēšanas laikā. Klausoties viņu stāstīto, varēja secināt, ka ugunsdzēsēji ir darbojušies, rīkojušies, pavēlējuši viens otram un pildījuši pavēles, bet neviens no viņiem nav redzējis, kā pa logu izlec pieci cilvēki. Viņi atsaucās uz instrukcijām, kad stāstīja par to, kāpēc autopacēlāju, ar kuru būtu iespēja izglābt cilvēkus, nedrīkstēja novietot ēkas fasādes pusē, kāpēc savām acīm vajadzēja redzēt, ka degošajā dzīvoklī pie loga stāv cilvēki vai cilvēks, un tā tālāk. L. Ivanovskis sacīja – ja viņš logos redzētu cilvēkus, tad rīkotos citādi.
Cietušā pārstāve advokāte Jeļena Kvjatkovska pēc tiesas sēdes sacīja, ka fakts paliek fakts – piecu cilvēku ģimene, iesprostota degošā dzīvoklī, savu izglābšanu gaidīja pusstundu. Pēc tam izmisumā pieņēma lēmumu izlēkt pa logu no astotā stāva. Ugunsdzēsēji tobrīd bija tikpat kā rokas stiepiena attālumā no šā loga. Tikai – aiz stūra.
Viens no cilvēkiem, kurš savulaik iesniedza iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, toreiz pieļāva, ka VUGD darbinieki darīja visu, lai nodzēstu uguni, bet neviens nebijis gatavs glābt cilvēkus. Jāatgādina, ka Valsts policija pēc gadu ilgas izmeklēšanas nekonstatēja pārkāpumus šā ugunsgrēka dzēšanā un Ģenerālprokuratūras sākto kriminālprocesu par valsts amatpersonas bezdarbību izbeidza. Prokuratūra kriminālprocesu atjaunoja un nodeva atpakaļ izmeklēšanai. N. Lisjonoka Neatkarīgajai pirms pāris gadiem stāstīja, ka izmeklētāja šo lietu gribējusi izbeigt. Pēc tam atklājās, ka viņa jau strādājot VUGD. Vakar arī J. Kvjatkovska pieminēja šo informāciju.