Kā valsts svētkus svinēja Ulmaņlaikos
Kā liecina informācija starpkaru perioda presē arī tolaik valsts svētki, 18. novembris, tika paši atzīmēti ar plašiem sabiedriskiem pasākumiem.
Dienu ieskandināja baznīcu zvani, kas aicināja uz svinīgiem dievkalpojumiem. Dažviet baznīcu torņos spēlēja pūtēju orķestri. Tika rīkoti svinīgi pasākumi, kuros tika teiktas runas, spēlēja orķestris, dziedāja himnu un patriotiskas dziesmas, piemēram "Dziesmu brīvai Latvijai", bet 30.gados ar trīskārtēju saucienu "Lai dzīvo!" tika sumināts vadonis un valdības locekļi. Tāpat kā mūsdienās notika armijas un dažādu organizāciju rīkotas parādes un lāpu gājieni.
Īpaša vērība tika pievērsta Brīvības cīņu dalībnieku godināšanai. Kara veterāni piedalījās svinīgos pasākumos un stāstīja par pieredzēto. Tika apmeklētas kritušo varoņu piemiņas vietas, lai noliktu ziedus un vainagus. Ievērojamākais šāda veida pasākums notika Rīgas Brāļu kapos, kuros uz uguns altāra vēl nebija ierīkota mūžīgā uguns, bet tikai svētkos tika iedegta svētā uguns, kuru sargāja bijušie strēlnieki.
Pilsētā iedzīvotājus gaidīja dažādi svētku pasākumi - izstādes, koncerti un teātra izrādes. Ielās bija izvietoti skaļruņi, kas atskaņoja mūziku un patriotikas dziesmas, kā arī pārraidīja valsts vadītāju svinīgās uzrunas. Daudzviet tika rīkots salūts.
Īpaša vērība tika pievērsta izgaismošanai un dekorēšanai. Tas bijis smalki koordinēts pasākums. Valsts un pašvaldību iestādes pievērsa lielu uzmanību arī savu ēku izdekorēšanai un izgaismošanai ar starmešiem. Tika izkārtas izkārtnes ar apsveikumiem, elektrisko lampiņu virtenes un veidoti krāsaini gaismas uzraksti. Popuāri noformējuma elementi ir patriotiski saukļi, liels burts L (kas pārņemts no strēlnieku atšķirības zīmēm), saule no Latvijas ģerboņa, trīs zvaigznes, auseklīši un labības vārpas.
Veikalu skatlogus dekorēja ar vītnēm, ziediem, valsts karogiem un ievērojamāko valstvīru ģīmetnēm. Turklāt, kā atzīmē vairāki laikraksti, ievērojamo personu attēli esot jānoformē ar atbilstošu cieņu, piemēram, neesot pieļaujama tāda izvirtība kā kreppapīra rāmis, tāpat arī skatlogos nedrīkst atrasties ar veikala specializāciju saistīti priekšmeti.
Ēku fasādes izgaismoja ar starmešiem, logus un durvis greznoja ar vītnēm. Vītnes lielākoties izgatavoja no skujkoku zariem un rotāja ar lentēm karoga krāsās vai lampiņām, tomēr dažviet izmantoti arī citi augi. Piemēram, Kurzemē iedzīvotājiem aizrādīts, ka "Namu fasāžu rotāšanai parasto brūkleņu mētru vietā ieteicams lietot skuju vītnes, jo tās ir vienmēr dekoratīvas, bet viņu lietošana arī samazinātu brūkleņu mētru izskaušanu tuvējos mežos."
Namu logos tika iedegtas svecītes. 30. gadu beigās vismaz šāda minimāla ēku izgaismošana jau bijis obligāts pienākums "lai neviena māja, neviens skatlogs nebūtu bez svētku spožuma." Piemēram 1938. gadā Rīgā noteikts, ka "vienveidības labad" svecītes dedzināmas tikai otrā stāvā logos, turkāt šajā gadā visā valstī noteikts, ka katrā logā jābūt divām svecēm, izņēmums ir 11. novembra krastmala, kur svecēm jābūt visos logos.
Kā raksta kāds žurnāls - dažs vērojot Rīgas ielās notiekošo noraizējies, ka naktī būs tikpat gaišs kā dienā, bet tā taču esot jābūt, jo valsts svētki ir gaiši svētki.
Ielu malās centralizēti tika izvietotas tā saucamās "ploškas", ko tolaik dēvēja par spulgām. Tomēr 30. gadu beigās tika nolemts tās vairs neizmantot. Rīgā Pārdaugavas pusē gar Daugavas krastu ik pa divesmit metriem bija novietotas lāpas. Kokos un pāri ielām tika iekārtas elektriskās lampiņas.
Jau krietni pirms svētkiem iedzīvotāji un uzņēmēji tikuši informēti par vēlamajām dekorācijām, radošākas idejas iepriekš ieteikts saskaņot vietējā pašvaldībā.
Piemēram Gulbenē 1938. gadā privātmāju īpašniekiem ieteiktie rotājumi ir "atkarībā no ēkas lieluma un stila, ne mazāk kā divi un vairāki valsts karogi; priežu un paegļu pušķi, īsas, atsevišķas vītnes, dzīvas puķes. Ēku izgaismošanai — vairāki krāsainu refleksu prožektori vai krāsainu elektrisko spuldžu virknes, vai atsevišķu spuldžu grupas."
Tikmēr, runājot, par to kā valsts svētki tiek svinēti iedzīvotāju mājās, kādā pārspriedumā skan žēlošanās par bērnu patriotisko audzināšanu. Vecāki bērniem rādot sliktu priekšzīmi, jo neizrāda svētkiem pienācīgu cieņu bieži vien svētku dienu izmantodami mājas darbu apdarīšanai un tikai vakarā aizejot ar bērniem pastaigāt pa pilsētu.