Veselības ministrija atzīst, ka nav izdevusies programma saslimstības ar vēzi mazināšanai

Onkoloģisko slimību kontroles programmas 2009.-2015.gadam mērķis mazināt saslimšanas risku ar onkoloģiskajām slimībām un pagarināt onkoloģisko pacientu dzīves ilgumu nav sasniegts, secinājusi Veselības ministrija (VM).

Izvērtējot programmas īstenošanas laikā paveikto no 2009. līdz 2012.gadam, ministrija secinājusi, ka, lai arī trešā daļa no programmā paredzētajiem pasākumiem ir izpildīta, situācijas analīze onkoloģisko slimību jomā liek secināt, ka izvirzītais mērķis atskaites periodā tomēr nav sasniegts.

Proti, saslimstībai ar ļaundabīgajiem audzējiem kopš 2000.gada saglabājas tendence pakāpeniski pieaugt, joprojām saglabājas arī salīdzinoši augsts to pacientu īpatsvars, kuriem ļaundabīgais audzējs diagnozes uzstādīšanas brīdī ir 2., 3. vai 4.stadijā. Vienlaikus gan pēdējo gadu laikā ir vērojama kāda pozitīva tendence - pacientu īpatsvars, kuriem ļaundabīgais audzējs diagnozes uzstādīšanas brīdī ir 4.stadijā, pakāpeniski samazinās - 2009.gadā - 19,7%, 2010.gadā - 20,6%, 2011.gadā - 22,2% un 2012.gadā - 18,5% uzskaitē uzņemto onkoloģisko pacientu diagnozes uzstādīšanas brīdī tika konstatēta 4.stadija.

Vienlaikus gan joprojām saglabājas salīdzinoši augsts to pacientu īpatsvars, kuriem ļaundabīgais audzējs diagnozes uzstādīšanas brīdī ir 2., 3. vai 4.stadijā.

Lai novērtētu programmas izpildi, bija izvirzīti trīs rezultatīvie rādītāji. Prognozētais rādītājs - 4.stadijas onkoloģisko slimnieku procentuālais īpatsvars atskaites periodā - tika sasniegts. Savukārt rādītāji - jauno gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju un pacientu īpatsvars, kuri dzīvo 5 gadus un ilgāk, - atskaites periodā netika sasniegti. Līdz ar to atskaites periodā viens rādītājs jeb 33% tika sasniegti, bet 2 rādītāji jeb 67% netika sasniegti, secina VM.

Pašas programmas izpildi ministrija novērtējusi kā apmierinošu, paskaidrojot, ka jāņem vērā fakts, ka pasākumus onkoloģisko saslimšanu mazināšanai ir plānots īstenot līdz 2015.gadam. Lai mazinātu ar onkoloģiskajām slimībām saslimušo skaitu, VM norāda, ka turpmākajos gados, īstenojot programmu, ir jāturpina risināt jautājumus, kas vērsti uz slimību profilaksi, veselīga dzīvesveida un veselības veicināšanas pasākumu popularizēšanu sabiedrībā. Tāpat būtiski ir pilnveidot valsts organizētā vēža skrīninga īstenošanu, ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību onkoloģisko slimību pacientiem, kā arī paliatīvās aprūpes sistēmas attīstību un pilnveidi.

Nāves cēloņu struktūrā ļaundabīgie audzēji jau ilgāku laiku ieņem otro vietu aiz sirds un asinsvadu slimībām. Atbilstoši Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzes datiem mirstība no ļaundabīgiem audzējiem 2009.gadā bija 277,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet 2012.gadā - 295,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pēc reģistra datiem, 2009.gadā vēzis pirmo reizi mūžā tika diagnosticēts 10339 cilvēkiem, 2010.gadā - 11 164 , 2011.gadā - 11 704 cilvēkiem, 2012.gadā - 11 534, bet uzskaitē kopumā 2012.gada beigās bija 71 166 pacienti.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais