"Latvijas Vecāku foruma" organizācijas - biedrība "Vecāki par izglītību" un "Izglītība un atbalsts Latvijas ģimenēm" ir neapmierināti ar izstrādāto Izglītības attīstības pamatnostādņu (IAP) projektu 2014.-2020.gadam, jo dokumentā nav efektīva plāna speciālajā izglītībā pastāvošo problēmu risināšanai un nav nekas minēts par drošību skolās, aģentūru LETA informēja Latvijas vecāku foruma pārstāve Kristiāna Kalniņa.
Vecāki nosūtījuši atzinumu izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim (RP), kā arī Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputātiem, pieprasot risināt šīs problēmas, pamatojoties uz starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, kas ir saistoši arī Latvijai.
"Mēs nesaskatām dokumentā pietiekamu situācijas analīzi, problēmas identificēšanu un atbilstošus rīcības soļus, kā sasniegt iekļaujošu izglītību. Pie vispārējās izglītības mērķiem "iekļaujoša izglītība" minēta tikai saistībā ar dažādām sociālajām grupām, nevis bērniem ar speciālām jeb īpašām vajadzībām" norāda "Latvijas Vecāku foruma" valdes locekle Jana Simanovska.
Pamatnostādņu projektā gan minēta saistība ar ANO konvenciju "Par bērnu tiesībām" un "Par personu ar invaliditāti tiesībām", bet patlaban ne vienmēr tā tiek nodrošināta, un pašreizējās projekta redakcijas saturs neliecina, ka situācija varētu būtiski mainīties gan attiecībā uz iekļaujošu, gan drošu skolas vidi, uzskata vecāki. Dokumentā arī trūkstot sasaiste ar UNESCO Salamankas deklarāciju par iekļaujošo izglītību, kas ir būtisks dokuments iekļaujošajā izglītībā.
Vecākiem nav saprotams, kāpēc IAP projektā netiek ņemti vērā Eiropas speciālās izglītības attīstības aģentūras izstrādātie Indikatori iekļaujošai izglītībai Eiropā, lai gan to veidošanā savulaik ir piedalījusies arī Latvijas Valsts Izglītības un satura centra eksperte.
ANO konvencija "Par bērna tiesībām" nosaka visiem bērniem iespēju dzīvot ģimeniskā vidē un vienlaikus apgūt izglītību, taču pašreizējā IAP projektā šis jautājums vispār netiekot risināts, bet tikmēr bērniem ar īpašām vajadzībām to bieži liedzot pašreizējais skolu tīkls un Latvijas normatīvie akti. Vecāku organizācijas norāda, ka pašvaldībai jānodrošina, lai bērnam ar īpašām vajadzībām būtu vieta attiecīgās pašvaldības skolā, bet nereti pašvaldībā nav skola, kas licencējusi bērna vajadzībām atbilstošo speciālās izglītības programmu.
"Patlaban Latvijā finansējumu bērni saņem nevis atbilstoši savām vajadzībām, bet gan atkarībā no iestādes, kurā tie mācās - bērniem, kas mācās speciālajās skolās, finansējums ir lielāks nekā bērniem, kas mācās vispārizglītojošajās skolās, kurās pat turpina pieaugt bērnu skaits ar speciālajām vajadzībām bez jebkāda papildu finansējuma," akcentē Simanovska. Pēc pamatnostādņu projektā minētās informācijas, 2012./2013.mācību gadā tie bijuši 328 bērni. Simanovska uzskata, ka bērniem tādējādi tiek liegts papildu atbalsts, proti, individuāla pieeja un individuāls mācību plāns.
Vecāku organizācija, atsaucoties uz zinātniskiem pētījumiem, norāda, ka bērniem ar speciālajām vajadzībām labāk veicas mācībās, izglītojoties kopā ar vienaudžiem vispārizglītojošajā skolā. Turklāt nereti bērniem ar traucējumiem, kas nav saistīti ar intelektuālo attīstību, piemēram, mācīšanās traucējumi - disleksija, disgrāfija, normatīvo aktu nepilnību dēļ var nākties mācīties speciālā klasē, kas paredzēta skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem.
Tāpat tiek pausta neapmierinātība par nepietiekamu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodrošinājumu vispārizglītojošajās skolās bērniem ar speciālajām vajadzībām, kas arī pašreizējā projektā nav prioritāte.
Vecākiem nav pieņemami, ka vienaudžu vardarbības problēma pamatnostādņu projektā netiek risināta vispār un nav plānoti nekādi pasākumi vardarbības mazināšanai skolās, kas skar bērnu pamattiesības un vajadzības. Organizācijas atgādina, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījuma rezultātiem, šajā ziņā Latvijā ir vieni no augstākajiem vardarbības rādītājiem pasaulē.
"Nav pieļaujami, ka skolas vide radītu draudus bērnu un pusaudžu fiziskajai un garīgajai veselībai un labklājībai. Nedrošas skolas vides - bieža vardarbība, pazemošana, izstumšana - negatīvā ietekme uz bērnu fizisko un garīgo veselību, labklājību un izglītības iespējām visa mūža garumā ir pierādīta pētījumos," norāda "Latvijas Vecāku foruma" valdes locekle Kristīne Dūdiņa.
Arī Slimību profilakses un kontroles centra informācija liecinot, ka augstā vardarbība skolās ir viens no iemesliem pusaudžu pašnāvību skaita pieaugumam Latvijā un garīgās veselības traucējumiem, kas pēc PVO datiem ir otrs vadošais darba nespējas iemesls Eiropā.
Dūdiņa atgādina, ka saskaņā ar ANO konvenciju "Par Bērnu tiesībām", dalībvalstu pienākums ir veikt visus nepieciešamos likumdošanas, administratīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu tādu aizsardzību un gādību, kas nepieciešama bērnu labklājībai.
UNESCO nacionālā līmeņa indikatori drošām skolām paredz, ka nepieciešams ne tikai tiesiskais regulējums, bet arī skolu darbinieku izglītošana, lai viņiem būtu zināšanas un prasmes drošas vides veidošanai, kā arī jāveic monitorings par bērnu labklājību skolā, kurā tiktu iesaistīti skolēni, skolotāji un vecāki. Tāpat valsts pārvaldei un pašvaldībām jānodrošina arī metodiskais atbalsts, lai skolas būtu drošas bērniem, norāda vecāku organizāciju pārstāvji.
Ceturtdien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātājā Izglītības attīstības pamatnostādņu projektā 2014.-2020.gadam kā galvenais mērķis noteikta kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.
Viens no šīs politikas pamatprincipiem ir cilvēkorientēta izglītība, kur skolēns, audzēknis, students, bērns, jaunietis vai pieaugušais izglītības procesā ir pirmajā vietā. Īstenotā politika ir vērsta uz cilvēka personīgo izaugsmi, pašpilnveidi katrā dzīves posmā, visās dzīves jomās mūža garumā, tādējādi radot priekšnosacījumus katra iedzīvotāja uzņēmības, adaptācijas spēju attīstīšanai un panākot sociālo iekļaušanos, nodarbinātību un aktīvu pilsonisku līdzdalību. Nozīmīgā loma principa īstenošanā esot iekļaujošai izglītībai un individualizētāji pieejai katra iedzīvotāja zināšanu, spēju un talantu attīstībai, tajā skaitā izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.
Tāpat par principu noteikta izglītība ilgtspējīgai attīstībai, kas mudina cilvēkus ar atbildību rīkoties ikdienas dzīvē un dzīvot un realizēt sevi saskaņā ar sociālo, kultūras, ekonomisko un dabas vidi sev apkārt un arī uz zināšanām balstītu sabiedrību veicinošā izglītība. Tas nozīmē virzība uz zināšanām balstītu sabiedrību, kuras kultūras, sociālo un ekonomisko izaugsmi nosaka iedzīvotāju augsts intelektuālais līmenis. Lai cilvēks varētu veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta un sociālajām pārmaiņām, nezaudētu darbu, būtu sociāli un ekonomiski aktīvs, viņam ir nepieciešams pastāvīgi papildināt savas zināšanas, iemaņas un prasmes, uzskata IZM.
Ministrija arī norāda, ka satura kvalitāte, prasmes un pārvaldība ir atslēgvārdi kopējās Eiropas tautsaimniecības attīstības ietvarā, kas uzsver izaugsmi, labklājību un prasmes. IZM ieskatā izglītības politikai jāiet ciešākā kopsolī ar tehnoloģiskajiem sasniegumiem 21.gadsimta izglītības vides un individualizētāku mācīšanās pieeju īstenošanā.
Ministrija vēlas paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru, veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē, kā arī uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību un resursu konsolidāciju.