Narkoūķu apkarošanā iespējamas blaknes
Slimību profilakses un kontroles centrs vakar pieņēmis pirmo pagaidu aizliegumu attiecībā uz tā dēvētajām legālajām narkotikām. Aizliegts sintētiskais kanabinoīds 5FAKB48 un to saturoši izstrādājumi. Lēmums jau nosūtīts publicēšanai Latvijas Vēstnesī, lai narkotiku izplatītāji oficiāli uzzina, ka šo tirgot vairs nedrīkst un tā labprātīgi triju dienu laikā jānodod policijā.
Paralēli centra eksperti strādā pie šīs vielas ķīmisko atvasinājumu noteikšanas, lai operatīvi varētu aizliegt arī visu ģenērisko sistēmu. Runa varētu būt vismaz par piecām atvasinājumu grupām.
No kumelītēm pie heroīna?
Citi ķīmiķi tikmēr strādā legālo noziedznieku labā, un, visticamākais, šodien jau ir pasūtītas alternatīvas kravas. Vai tās no Ķīnas nokļūs Latvijā, būs atkarīgs no muitas – tai tagad ir visas iespējas konfiscēt aizdomīgo preci un panākt aizlieguma uzlikšanu tās saturam vismaz uz gadu, un pēc tam arī uz mūžīgiem laikiem, ja to par nepieciešamu atzīs eksperti.
Vērojot pēdējā laika aktivitātes cīņā ar tā dēvētajām legālajām narkotikām – tirdzniecības vietu dedzināšanu, uzbrukumus izplatītājiem, policijas un sabiedrības rīkotus tirgoņu iebiedēšanas reidus –, centrālais jautājums ir, kad izsīks legālo noziedznieku izdoma, pacietība un kā tā transformēsies tālāk. Versijas te vairākas – varbūt bizness tiks koncentrēts internetā (tur aizliegtais
5FAKB48 joprojām nopērkams – divi grami tīras vielas maksā 20 britu mārciņu). Varbūt šā rūpala organizatori mēģinās iebiedēt sabiedrības līderus, kas pret viņiem cīnās. Bet ideālā variantā jācer, ka viņiem apriebsies un metīs mieru.
Policija pieņem, ka legālās narkotikas un aizliegtās tirgo savstarpēji nesaistīti grupējumi. Pretējā gadījumā visi viltus vīraku, kaljānu tīrīšanas un augu mēslošanas līdzekļu pārdevēji jau tiktu sēdināti cietumos par marihuānas, amfetamīnu vai heroīna tirgošanu. Savukārt, ja abi tirgi ir šķirti, var pieņemt, ka kriminālie narkodīleri šobrīd berzē rokas cerībā, ka karš pret legālajām narkotikām viņiem nodrošinās klientūras pieaugumu un ar visādiem draņķiem apsmidzinātu kumelīšu lietotāji tagad pievērsīsies krietni dārgākām aizliegtām narkotikām.
Bezmaksas reklāma narkotikām
Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne pieļauj, ka līdz ar legālo bodīšu aizklapēšanu aizliegto narkotiku lietotāju skaits varētu augt. Taču nosaukt kādus skaitļus – tā būtu tikai spekulācija, jo objektīva priekšstata nav nedz par legālo, nedz arī nelegālo narkotiku tirgu. Saskaitīti tiek vien tie daži simti narkomānu, kas pie mediķiem nonāk smagas intoksikācijas gadījumos vai labprātīgi piesakās metadona programmā, kur narkotikas lietotājiem izsniedz valsts, cerībā, ka viņi atteiksies no heroīna. Lielāks pētījums par situāciju legālo/nelegālo narkotiku izplatības jomā iecerēts nākamgad.
Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja A. Stirna apšauba, vai bodīšu klientūra automātiski pāries uz aizliegto – kriminālo – zonu. Drīzāk atmetīs. Cita lieta, ka speciālistei ir nepieņemams narkotiku iedalījums legālajās un nelegālajās narkotikās, ja jau šīs legālās narkotikas satur aizliedzamas vielas: «Šādi tām tikai nodrošina bezmaksas reklāmu.» Absurda esot arī līdzšinējā pieeja, ka valstij jāpierāda vielas kaitīgums, nevis tās tirgotājiem – vielas labdabība.
Jālikvidē tramplīns
Katrā ziņā, likumdevējam vajadzētu atrast kādu efektīvāku un lētāku metodi, ar kādu panākt narkotiku ūķu slēgšanu, uzskata A. Stirna. Kaut vai pamatojoties uz sistemātiskiem patērētāju tiesību pārkāpumiem. Tam piekrīt arī Latvijas Pauerliftinga federācijas izpilddirektors Vitālijs Dubovs – Saeimai jāizdomā, kā karot ar narkotirgotājiem. Bet, kamēr tas nav noticis, sabiedrībai neatliek nekas cits, kā pašai piedalīties šajā cīņā. V. Dubova pārstāvētā organizācija aizvakar piedalījās tirgotāju biedēšanas reidā pa narkotiku tirdzniecības vietām: «Pirms gada ar tiem tirgotājiem vienojāmies, ka Maskavas forštatē mūsu sporta kluba tuvumā viņi nelīdīs. Viņi apsolīja, bet pirms mēneša vienalga atvērās.» Vakar pārdevējs spēkavīriem apsolīja atkal aizvākties. Vitālijs uzskata, ka šīs legālās bodes jānodzen pagrīdē, jākriminalizē. Šobrīd narkotikas ir brīvi nopērkamas, tās ir arī ļoti lētas. Nelegālais tirgus savukārt ir daudz grūtāk pieejams, piedalīšanās tajā ir kriminālnoziegums, prece nesalīdzināmi dārgāka. Tāpēc arī V. Dubovs cer, ka lielākā daļa klientu, konstatējot, ka viņu iecienītie legālie narkotiku kioski ir aizklapēti, vienkārši atteiksies no riska, kas saistīts ar turpmāku lietošanu.
Atšķirībā no policijas Rīgas pašvaldības Veselības pārvaldes speciāliste Inga Dreimane uzskata, ka gan legālais, gan nelegālais narkotiku bizness tomēr ir savstarpēji saistīts un abus organizē vieni un tie paši cilvēki. Noziedznieki. Melīgi miermīlīgie augu maisījumi viņiem ir izdevīgi kā tramplīns, pa kuru lietotājus aizsūtīt uz smagajām narkotikām. Arī tāpēc legālie narkoūķi jālikvidē.