Neliels bezdarba pieaugums ceturkšņa laikā - par 0,4 procentpunktiem - bija gaidīts iepriekš un neliecina par situācijas pasliktinājumu darba tirgū, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Bezdarba dinamika Latvijā jau ierasti pozitīvi izceļas uz Eiropas fona, no augstākā bezdarba valsts titula 2010.gada sākumā ar bezdarba līmeni 21,3% noslīdot līdz 11,8% 2013.gada trešajā ceturksnī, kas ir zem eirozonas vidējā bezdarba rādītāja, norāda ekonomists.
Krasnopjorovs uzsver, ka iepriekšējo divu ceturkšņu laikā bezdarba kritums bija ļoti straujš galvenokārt līdzdalības līmeņa krituma ietekmē. Tomēr vidējā termiņā šim rādītājam būtu jāpieaug, jo līdzdalības līmenis ir ļoti novēlots indikators attiecībā pret ekonomikas ciklu, tātad tam ir jāatspoguļo spēcīgu tautsaimniecības atkopšanos pēdējo trīs gadu laikā.
"Proti, ja ar vakardienas bezdarbniekiem štatu aizpildīšanai nepietiek, uzņēmēji pievērš lielāku uzmanību ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju - studentu, pensionāru, mājsaimnieku un citu kategoriju - nodarbināšanai. Līdzīgi arī nokrītot bezdarba līmenim un atsākoties darba samaksas pieaugumam, par darba iespējām sāk interesēties cilvēki, kuri iepriekš darbu nemeklēja," skaidro Latvijas Bankas ekonomists.
Līdzdalības līmeņa pieauguma atsākumu redzējām trešajā ceturksnī, kas pilnībā kompensēja kritumu divos pirmajos ceturkšņos, un tas izraisīja nelielu bezdarba pieaugumu - pie noteikta darbvietu skaita augstāks līdzdalības līmenis nozīmē arī augstāku bezdarbu, raksta Krasnopjorovs. Sagaidāms, ka pakāpenisks līdzdalības līmeņa pieaugums vidējā termiņā turpināsies, kas ir pozitīva parādība, bet bremzēs bezdarba līmeņa samazinājumu statistikā.
Kopumā darba tirgus situācija turpina uzlaboties, uzsver ekonomists. Darba iespējas kļūst arvien plašākas, kas redzams nodarbinātības un brīvo darbvietu skaita pieaugumā. 2013.gada pirmajos trīs ceturkšņos nodarbinātība pieauga par 21 900, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.
"Šajos apstākļos Nodarbinātības valsts aģentūras efektīva starpniecība varētu palīdzēt 1500 AS "Liepājas metalurgs" darbiniekiem jeb 0,15% no Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kuri zaudēs darbu metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ, pietiekami ātri iekļauties jaunajā darba vidē," piebilst Krasnopjorovs.
Jau ziņots, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits 2013.gada trešajā ceturksnī ir samazinājies par 0,9%, salīdzinot ar trešo ceturksni gadu iepriekš, bet palielinājies par 2,3%, salīdzinot ar šā gada otro ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Šā gada trešajā ceturksnī ekonomiski aktīvi bija 1,026 miljoni jeb 66,9% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, vīriešu skaitā - 71,2%, sieviešu - 63,1%.
Darba meklētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem šā gada trešajā ceturksnī bija 120 900 cilvēku, kas ir par 20 900 cilvēku mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.
Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 11,8%, un gada laikā tas ir samazinājies par 1,9 procentpunktiem. 2012.gada trešajā ceturksnī tie bija 13,7%.