Latvijai jāveic izmaiņas likumdošanā, lai šoferi atbildētu par saviem pārkāpumiem Eiropas Savienības (ES) teritorijā.
Iekšlietu ministrijas (IeM) sabiedrisko attiecību speciālists Māris Zariņš aģentūrai LETA sacīja, ka par ES direktīvas ieviešanu, kas paredz dalībvalstīm apmainīties ar informāciju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem un panākt ārzemnieku labprātīgu soda samaksāšanu, atbildīga ir Satiksmes ministrija (SM).
Minētās direktīvas ieviešanai SM izstrādāja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kuri tuvākajā laikā tiks skatīti Saeimā trešajā lasījumā. Vēl pēc tam Satiksmes ministrijai būs jāvirza Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā ar citām ES dalībvalstīm veicama informācijas apmaiņa par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tajā iesaistīto transportlīdzekli un tā īpašnieku (turētāju, vadītāju). Līdz ar to pagaidām Latvijas iedzīvotāji nesaņems soda naudu par pārkāptiem ceļu satiksmes noteikumiem, jo likums nav apstiprināts Latvijas likumdošanā.
Minētā direktīva pēc būtības paredz vienotus nosacījumus datu apmaiņai starp dalībvalstīm, kā arī nosacījumus transportlīdzekļa īpašnieka (turētāju, vadītāju) informēšanai par sākto procesu saistībā ar izdarīto pārkāpumu ceļu satiksmē. Atbilstoši grozījumiem Ceļu satiksmes likumā informācijas apmaiņa ar citas ES dalībvalsts transportlīdzekļu reģistrācijas datiem notiks ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra starpniecību.
Jau ziņots, ka Latvijai līdz novembrim ir jāievieš Eiropas Savienības (ES) direktīva, kas paredz dalībvalstīm apmainīties ar informāciju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem un panākt ārzemniekiem labprātīgu soda samaksāšanu, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre.
"Direktīva paredz ES valstīm apmainīties ar informāciju naudas sodu ziņā un tādējādi nosūtīt lēmumu par sodu pārkāpējam," norādīja Mistre.
Valsts policijai šobrīd ir ļoti ierobežotas iespējas panākt, lai Latvijā noteikumus pārkāpušie ES valstu iedzīvotāji soda naudu samaksātu. Tā, piemēram, pagājušajā gadā Latvijā konstatēti vairāk nekā 110 000 ārzemnieku, kuru pārsniegto ātrumu bija piefiksējuši fotoradari. "Ņemot vērā, ka nekāda mehānisma nav, tad faktiski protokoli netiek noformēti, jo nav zināms, kam tos varētu nosūtīt," norādīja Mistre.
Direktīvas ieviešana gan automātiski nenozīmēs, ka ārzemniekam sods jāsamaksā obligāti, to ārzemnieki varēs darīt brīvprātīgi. "Ir runa par labprātīgu soda nomaksu, taču ārzemniekam, ja vēlēsies atgriezties attiecīgajā valstī, būs jārēķinās ar sankcijām. Šis vismaz būs pirmais solis, lai informētu pārkāpēju, ka viņš ir kaut ko pārkāpis. Tad var attiecīgi domāt, kā šo mehānismu pilnveidot un nodrošināt soda piespiedu piedziņu" uzsvēra Mistre.
Uz Latvijas austrumu kaimiņvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju - direktīva gan neattiecas. "Attiecībā uz šo valstu pilsoņiem mums jau šobrīd ir vairāk vai mazāk iespēju viņus saukt pie atbildības. Ja informācija par pārkāpumu un sodu ir ievadīta Sodu reģistrā, tad neviens pārkāpējs nevar šķērsot ārējo robežu, kamēr viņš nav nokārtojis saistības ar Latvijas valsti."
Ja šis pārkāpums ir izdarīts īsi pirms robežas šķērsošanas, tad datubāzēs informācija vēl nebūs pieejama un austrumu valstu kaimiņu pilsoņi var izsprukt sveikā, norādīja policijas pārstāve.