Latvijā pieminekļus atjauno kampaņveidīgi

Reklāma, kurā aicināts ziedot, izskanējusi tik vēlu, tāpēc atsaucība nav bijusi liela.

Valsts svētkos daudzi dodas uz vēsturiskajām piemiņas vietām iedegt sveces un nolikt ziedus. Diemžēl tā brīža pacilātību mazina tas, ka ne visur tie ir pienācīgi uzturēti. Pašvaldībām trūkst līdzekļu, bet valsts atbalsts šo vietu sakārtošanā nav pietiekams. Pat nacionāla mēroga objekti kā Brīvības piemineklis vai Rīgas Brāļu kapu komplekss izjūt akūtu naudas un valstiskas attīstības programmas trūkumu.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis uzskata, ka vēsturisko pieminekļu sakopšanas sistēma pēdējos gados kopumā ir uzlabojusies, tomēr neapmierinoši esot tas, ka valsts atbalsts šajā ziņā ir minimāls. Un tāda neieinteresētība skar ne tikai lokāla, bet arī nacionāla mēroga objektus.

Jāsakārto īpašumtiesības

Pirmais solis, kas būtu darāms, – jāsakārto īpašuma tiesības, ir pārliecināts VKPAI vadītājs. Vietējie vēsturiskie pieminekļi arī turpmāk varētu palikt pašvaldību pārziņā, taču par lielajiem būtu jāatbild valstij. Diemžēl pat par Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu memoriālā ansambļa īpašuma tiesībām joprojām nav skaidrības. VKPAI izstrādājusi likuma versiju un iesniegusi to Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā jau gada sākumā, bet jautājums tālāk nav pavirzījies. «Vilcināšanās ir pārāk ilga, šī lieta ir jāsakārto,» uzsver J. Dambis un atzīst, ka ir apsveicami, ka rūpi par šādām vietām uzņemas fondi un biedrības, taču pašlaik atbildība uz šo organizāciju pleciem esot uzvelta pārāk liela.

Atjauno par ziedojumiem

Viens no šādiem atbalsta pīlāriem ir Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds, ko vada Mirdza Stirna. Viņu pārsteidzot tas, ka valsts tik maz uzmanības velta pat tik unikālai vietai kā Brāļu kapi – tādas taču neesot nekur citur pasaulē. Pie padarītajiem darbiem M. Stirna min memoriāla noslēdzošās sienas centrālās daļas restaurāciju un apkopi, kurā ieguldīti gandrīz 100 000 latu. «Par privātpersonu ziedojumiem un gandrīz visu Latvijas pašvaldību līdzekļiem tika restaurēti Latvijas pilsētu ģerboņi un Mātes Latvijas tēls. Šogad akcijas mērķis bija savākt līdzekļus noslēdzošās sienas sānu bareljefiem – strēlnieku figūrām un heraldiskajiem tēliem – Vidzemei, Latgalei,» skaidro fonda vadītāja. Lai papildinātu fonda kasi, trešo gadu kopā ar Latvijas Televīziju rīkota ziedojuma akcija memoriāla atjaunošanai. Divos iepriekšējos akcijas gados saņemti 65 000 zvanu, bet šogad to bijis 30 163, skaidro M. Stirna, piebilstot, ka daļu summas nāksies atdot Lattelecom. Mazliet apbēdinot arī tas, ka reklāma, kurā aicināts ziedot, izskanējusi tik vēlu, līdz ar to atsaucība nav bijusi tik liela, kā varēja būt. Tomēr darbi ejot uz priekšu, par spīti it kā neaptveramajam apjomam, un nākamgad tie ritēs, iespējams, vēl raitāk, jo ne tikai pašvaldība, bet arī valsts ieguldīs savu artavu kompleksa atjaunošanā.

Trūkst sistēmiskuma

RPA Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis apliecina, ka sabiedrisko organizāciju veikums tiešām ir ievērojams: ne tikai ieguldot līdzekļus vēsturisko vietu restaurācijā, bet arī citās jomās, piemēram, Austrālijas latviešu kopiena palīdzējusi izdot grāmatu par Brāļu kapu memoriālu. Šis komplekss tiešām apēdot lauvas tiesu uzņēmuma līdzekļu. «Cilvēkiem nereti nav priekšstata par to, cik milzīgs ir šis objekts, cik liela ir tā infrastruktūra. Uzturēšanai vien cik naudas nevajag!» izsaucas G. Gailītis, piebilstot: «Patiesībā šos vēsturiskos pieminekļus katra pašvaldība lēnām skribina, cik nu līdzekļi atļauj.» Arī viņš kā vājāko posmu nosauc sistēmas trūkumu objektu atjaunošanā – lielākoties viss notiekot kampaņveidīgi. Ko tas līdzot, ka ir izstrādāti vairāki projekti, ja reāli trūkstot naudas to īstenošanai. Vaicāts, cik kopumā naudas vajadzētu memoriāla sakārtošanai, uzņēmuma direktors teic, ka 2007. gadā, kad teritorija tikusi pamatīgi pārlūkota, aplēses liecinājušas, ka nepieciešami apmēram

7 miljoni latu. Nu gan daļa ansambļa esot sakārtota, taču darāmā vēl daudz. Piemēram, nākamgad ar pašvaldības atbalstu plānots īstenot divus projektus: sakārtot celiņus un priekšlaukumu.