Traģiskā statistika par cilvēku skaitu, kas zaudējuši dzīvību, tumšā laikā pakļūstot zem automašīnām, gājējus nav darījusi uzmanīgākus - uz ielām ir ļoti daudz "neredzamu" gājēju, norāda autovadītājs Igors, kurš pēc šovasar piedzīvotā satiksmes negadījuma joprojām izjūt bailes, braucot ar automašīnu diennakts tumšajā laikā.
Igors šā gada jūnija naktī notriecis cilvēku, kurš vēlāk slimnīcā gāja bojā. Valsts policija par nelaimes gadījumu ierosināja kriminālprocesu, bet tas tika izbeigts un autovadītājs tika atzīts par nevainīgu.
Traģiskais nelaimes gadījums noticis diennakts tumšajā laikā, īsi pirms pusnakts, apdzīvotā vietā uz autoceļa Inčukalns-Valmiera. Ceļa posms nav bijis apgaismots un uz tā nesen veikts remonts - uzliets svaigs, melns asfalta segums, bet ceļa marķējums vēl nav bijis uzklāts. Pretī braukušas citas automašīnas, kuru gaismas žilbinājušas acis, tāpēc Igors braucis piesardzīgi, ievērojot atļauto braukšanas ātrumu - 50 kilometru stundā.
"Es viņu neredzēju, viņam bija melnas drēbes. To, ka esmu kādu notriecis, sapratu burtiski pēc trieciena. Redzēju, ka tas ir cilvēks vai vismaz kaut kas tam līdzīgs," aģentūrai LETA stāstīja Igors.
"Tas bija šoks. Izkāpu no mašīnas, cilvēks gulēja uz ceļa un elpoja, bija dzīvs. Pirmajā mirklī nesapratu, ko darīt. Kad atbrauca ātrā palīdzība un policija, kļuva vieglāk, mazliet nomierinājos. Policija pēc tam teica, ka viņš nomiris slimnīcā pēc trim dienām. Pirmo reizi mūžā biju nogalinājis cilvēku, tas bija morāli ļoti smagi," atzina autovadītājs.
Igors piebilda, ka notriektais vīrietis bijis stiprā alkohola reibumā, kas bijis jūtams pa gabalu pēc aromāta. Šo faktu apstiprinājuši arī mediķi. Sākotnēji šoferim licies, ka notriektajam cilvēkam sliktāk ir no izdzertā daudzuma, nekā no saņemtā trieciena. Autovadītājs norādīja, ka sākotnēji nav licies, ka sitiens bijis stiprs, jo arī braukšanas ātrums negadījuma brīdī nebija liels.
Vīrietis bija ģērbies melnās drēbēs, tāpēc uz tumšā asfalta nebija pamanāms, turklāt viņš gājis pa braucamo daļu, nevis pa ceļa malu. "Ceļa malā bija zāle, akmeņi. Viņam acīmredzot likās ērtāk iet pa gludu asfaltu - varbūt domāja, ka atrodas uz trotuāra," piebilda Igors.
"Ja man neviens nebūtu braucis pretī, es būtu viņu redzējis. Ja viņam būtu vismaz kaut kas, kas kaut mazliet uzmirgotu vai paspīdētu, būtu vieglāk viņu pamanīt. Ja būtu ceļa apzīmējumi, es varbūt būtu redzējis, ka ceļa līniju kaut kas šķērso," prāto autovadītājs.
Igors atzina, ka kopš nelaimes gadījuma pie stūres jūtas nedroši, īpaši diennakts tumšajā laikā, jo nemitīgi ir bail, ka atkārtosies tas pats un piepeši priekšā uz ceļa iznirs kāds "neredzams" gājējs. Viņš uzsver, ka nepamanāmu gājēju uz ielām ir ļoti daudz - cilvēki valkā tumšas drēbes, nelieto atstarotājus un tumsā vispār nav redzami.
Valsts policijas statistika liecina, ka šā gada oktobrī un novembrī tumšajā rudens laikā uz ceļiem bojā gājuši jau 37 cilvēki. Tas ir par 13 mirušajiem vairāk nekā pērn tādā pašā laika periodā.