Sievasmātei izrādās ir liela loma Latvijas valsts budžeta naudas sadalē

© F64 Photo Agency

Partijām un deputātiem ir neoficiālas kvotas, kas ļauj izpatikt vēlētājiem. «Tut tjošča ņipričom*,» saka Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis par naudu, kas neplānotā dāsnumā piešķirta operas mūzikas svētkiem Jēkabpilī. 10 000 eiro.

Deputātu kvota ļauj dalīt valsts budžeta naudu nelielos apmēros atbilstoši pašu deputātu prioritātēm, un Dz. Zaķim gribas palīdzēt atvest operu uz savu dzimto pusi. Tur arī vietējās kultūras dzīves organizēšanā iesaistīta viņa sievasmāte – Krustpils kultūras nama vadītāja Ruta Kalniņa. Tomēr ar operas pasākumu nodarbojas Jēkabpils Kultūras pārvalde un pie Vienotības tā vēršas bez Dz. Zaķa sievasmātes starpniecības. Vismaz viņa pati apgalvo: «Man ar to nav nekāda sakara. Ar Dzintaru par to nemaz nerunājām, un man kā Krustpils kultūras nama vadītājai nav nekādas atbildības par šo pasākumu.»

Izrādās pie Vienotības vērsusies Kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele. Un arī pie citu partiju līderiem, ne tikai pie Vienotības – gan oficiāli rakstiski, gan privātās sarunās. Operas mūzikas nedēļa Jēkabpilī notiks jau ceturto gadu – brīvdabas estrādē uz saliņas. Pasākums aug, izdevumi arī. Likumsakarīgi, ka lūgumam atsaucies novadnieks Dz. Zaķis. Viņš esot saņēmis attiecīgu vēstuli no pašvaldības. Pērn pats bijis klāt Jēkabpils operas mūzikas svētkos un ir sajūsmināts, ka ar tik maziem līdzekļiem var noorganizēt tik fantastiskas izrādes. «Nav noslēpums, ka ārpus Rīgas bieži tiek vestas haltūras! Taču ne jau tikai Cēsīm vai Siguldai vajadzīgi šādi nopietni pasākumi,» spriež Dz. Zaķis.

Neatkarīgā jau aprakstīja principus, pēc kādiem deputāti sadala salīdzinoši nelielas naudas summas, apstiprinot nākamā gada budžetu. Partijām un deputātiem ir neoficiālas kvotas, kas ļauj izpatikt saviem vēlētājiem un dzimtajiem novadiem. Izremontēt kādu konkrētu baznīcu, sapirkt planšetdatorus skolai vai, piemēram, kā Nacionālās apvienības gadījumā – atbalstīt organizācijas ar līdzīgu ideoloģisko ievirzi, kas koalīcijas partneriem ir pilnīgi vienaldzīga. Vienotība savukārt šogad spiedusi uz bērniem un kultūru, kopumā valsts budžetā iezīmējot vairāk nekā trešdaļmiljonu eiro, – arī Dzintaram Zaķim, viņa sievasmātei un citiem novadniekiem svarīgajai opermūzikas nedēļai Jēkabpilī. Deputāts daudz kritizētajā deputātu kvotu kārtībā problēmu nesaredz: «Tie visi ir salīdzinoši nelieli objekti un pasākumi, kam ministriju ierēdņi nepievērš uzmanību.»

Tomēr problēma pastāv, proti, atbalstu nesaņēmušie jūtas netaisnīgi apdalīti. Tā notika ar naudu spēlfilmai Dvēseļu putenis, kuras dēļ kino industrijas ļaudis sastrīdējās, un tāpat notiek ar Dz. Zaķa opermūziku. Līdzīgi kā Jēkabpils pasākuma organizētāji, arī Siguldas opermūzikas svētku rīkotājs Dainis Kalns šogad esot runājis ar partijām, rakstījis vēstules valsts uzņēmumiem, bet tik vien dabūjis kā «dūrienu sirdī». «No Vienotības nekādu atbalstu nesaņēmu. Nekādu,» raizējas D. Kalns. Viņam 10 tūkstoši eiro būtu ļāvuši nodrošināt Otello izrādei vajadzīgo 67 cilvēku orķestra sastāvu, tā ir liela nauda. Taču no naudas turētājiem – politiķiem un uzņēmumiem – D. Kalns saņēma lērumu atteikumu. Vienīgi Latvijas dzelzceļš nācis pretī un arī – tikai tāpēc, ka tika iedarbināts pazīšanās tīkls. «Šai jomā visi sponsori un atbalstītāji turas uz personīgiem kontaktiem,» skaidro Siguldas opermūzikas svētku organizators. Tāpēc no svara ir katra radniecība, katra pazīšanās – vienalga vai tas ir ietekmīgs znots, sievasmāte vai onkulis. Kam tādu nav, nākas rosīties citur – un to D. Kalns arī darot. Labi vismaz, ka par viņa veidotajiem operas dzīves notikumiem ir interese Skandināvijas valstīs.

Jāpiebilst, pirms desmit gadiem naudas lūdzēji vērsās tieši partijās. Arī Vienotība, kā atminas sekretāre Vizma Viļumsone, saņēma līdz pat simt šādām vēstulēm gadā. Taču tad šī prakse pārtraukta: «Mēs vienkārši nedodam – partija uzskata, ka tā ir vēlētāju balsu pirkšana.» Tagad attiecīgi ikgadējā naudas lūgšana jāvērš frakciju vai individuālu deputātu virzienā.

* Kr. val. – te ar sievasmāti nav saistības.

Latvijā

Būtu jāizvērtē atsevišķu Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) darbinieku atbildība un jāsaprot, kā valsts varētu palīdzēt iedzīvotājiem saistībā ar neizdarību radītajiem zaudējumiem, tā pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) pauda prezidents Edgars Rinkēvičs.