Saeimas deputātiem, kuriem būs jāpieņem gala lēmums par ātro kredītu izmaksu ierobežošanu, turpmākajās diskusijās par prioritāti jāizvirza visu iedzīvotāju intereses un to aizsardzība, nevis vienas nozares pārspīlētas tiesības uz peļņu, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Jau ziņots, ka, neuzklausot nebanku kreditētāju pārstāvjus, valdība šodien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz nodrošināt patērētāju kreditēšanas pakalpojuma izmaksu (procentu un citu maksājumu) samērīgumu, veicinās patērētāja maksātspējas izvērtēšanu, nodrošinās samērīgu nokavējuma procentu piemērošanu, kā arī taisnīgāku no līguma izrietošo maksājumu dzēšanas kārtību.
Pavļuts uzsvēra, ka šodienas valdības lēmums liecina, ka valdībā ir kopīga izpratne, ka atsevišķu nozaru uzņēmēju tiesības uz ļoti rentablu un ātru peļņu nesošu biznesu, upurējot finanšu grūtībās nonākušus cilvēkus, nav un nedrīkst būt svarīgākas par valsts pienākumu aizsargāt patērētājus un veidot ilgtspējīgu kreditēšanas vidi.
"Valstij ir jārūpējas par kopējo labklājību un jāaizstāv patērētāji kā vājākā puse," uzsvēra Pavļuts.
Savukārt izskanējušās bažas, ka līdz ar stingrākām regulējuma prasībām ātrie kredīti kļūs nepieejami plašai sabiedrības daļai, pēc ekonomikas ministra domām, ir nepamatotas, jo mērķis nav padarīt viegli pieejamus ātros kredītus visiem, bet tiem, kuriem šis pakalpojums tiešām ir nepieciešams, nodrošināt saprātīgus nosacījumus un izmaksas, kas viņus neiedzen parādu slazdā, no kura nav izejas.
"Latvijā un citur Eiropā augļošana ir aizliegta un par to pienākas arī sods. Savukārt valstij ir jārūpējas, lai tiktu aizstāvēti patērētāji, nevis augļotāji un to intereses," atzina Pavļuts.
Kā ziņots, grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme jebkurā gadījumā nevar pārsniegt 100%. Minētā regulējuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt patērētāja kā vājākās līguma slēdzēju puses ekonomiskās intereses, tostarp patērētāja intereses nenonākt pārlieku lielās parādu saistībās, nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu, veicināt patērētāja maksātspējas izvērtēšanu.
Tāpat grozījumi likumā paredz noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu laikposmā no plkst.23 līdz 7. Šī regulējuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt patērētāja kā vājākās līguma slēdzēju puses ekonomiskās intereses un novērst bezatbildīgas aizņemšanās rezultātā radītās sekas, ņemot vērā, ka kredītsaistības ir ilgtermiņa saistības, kurās būtu jāiesaistās pārdomāti, izvērtējot savas iespējas atmaksāt aizdevumu.