Iespējams, jauni fotoradari uz Latvijas ceļiem nebūs arī nākamgad
Iespējams, nākamgad jauni fotoradari uz Latvijas ceļiem varētu neparādīties, par ko liecina, atbildīgo institūciju skopās atbildes uz šo jautājumu, kā arī fakts, ka budžetā nauda fotoradaru iepirkumiem nav paredzēta, šodien vēsta laikraksts "Diena".
Šogad 10 mēnešos uz Latvijas ceļiem fiksēti jau vairāk nekā 77 tūkstoši ātruma pārkāpumu, tas ir par 24 298 jeb 45% vairāk nekā 2012.gada 10 mēnešos, kad darbojās fotoradari, informēja Valsts policijas pārstāve Lita Juberte. Arī valdības 2013.gada 13.augusta informatīvajā ziņojumā par fotoradaru ieviešanu uzsvērts, ka "fotoradaru ieviešana un to darbības uzsākšana būtiski mainīja transportlīdzekļu vidējā ātruma izvēles datus, kas pozitīvi ietekmēja satiksmes drošības tendences".
"Pirmā nopietnā problēma parādījās jau pagājušajā gadā, kad mēs sapratām, ka līgums ar komersantu par fotoradaru piegādi tiks lauzts un fotoradaru tuvākajā nākotnē nebūs," teic Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes (GKPP) Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre, sakot, ka "policijai tas nozīmē, ka bija jāpalielina kapacitāte, izmantojot cilvēkresursus un tehniskās ierīces, un to darīsim tik ilgi, kamēr parādīsies iespēja iegādāties jaunus fotoradarus". rkāpumu skaits.
Taču bez prevencijas funkcijas fotoradaru darbībai bija arī fiskālā nozīme. "V -Traffic" pārstāvis Sergejs Borisovs stāsta, ka "saskaņā ar uzņēmuma rīcībā esošo informāciju kopš 2011.gada, kad Valsts policija sāka noformēt pārkāpuma protokolus attiecībā uz "V-Traffic" fotoradariem fiksētiem pārkāpumiem, līdz šā gada septembrim ieskaitot valsts budžetā ir iekasētas soda naudas par kopējo summu 5 071 605 lati. Vēl 350 000 valsts budžets nav saņēmis, jo pārkāpumi tikuši apstrīdēti vai pārkāpējs ir maksātnespējīgs. Plāna realizēšanas rezultātā kopumā no 2011. līdz 2018. gadam kopējais plānotais pozitīvais valsts budžeta rezultāts bija paredzēts aptuveni 22 miljoni latu, neieguldot ne santīma valsts līdzekļu.
Paredzamais risinājuma modelis paredz pāri par 32 miljoniem latu valsts ieņēmumu kopumā, tomēr valdības informatīvais ziņojums rāda, ka piecos gados valsts arī iztērēs gandrīz 12 miljonus latu tā ieviešanai. Valdības informatīvajā ziņojumā ieņēmumi no jauno fotoradaru darbības rēķināti, jau sākot ar 2014.gadu, kaut gan pagaidām nav zināms, vai 2014.gadā tie vispār sāks darboties.
"Ceļu satiksmes drošības plānā 2014.-2016. gadam noteikts līdz 2020.gadam par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, kā arī par 50% samazināt ievainoto skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu. Lai mērķi sasniegtu, radaru darbība ir jāatjauno," uzskata CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Taču kad tas notiks?
Mēģinot to noskaidrot, laikraksts sastapās ar interesantu riņķa danci. Viena no atbildīgajām - Iekšlietu ministrija uzreiz sūta pie Satiksmes ministrijas, kas atbildēs par stacionāro fotoradaru iegādi, Satiksmes ministrija - pie CSDD, kas valdības ziņojumā minēta kā atbildīgā iestāde, bet CSDD - atpakaļ pie Satiksmes ministrijas, kas noteikta kā atbildīgā ministrija.
Satiksmes ministrijas atbilde liecina, ka radaru ieviešana tik drīz nenotiks, jo "stacionāro fotoradaru ieviešana ir atkarīga no vairākiem aspektiem, t. sk. jautājuma turpmākas virzības Ministru kabinetā un Saeimā". Savukārt valdības iepriekš lemtais paredzot "jautājumu par finansējuma novirzīšanu fotoradaru iegādei un darbības uzsākšanai izskatīt tikai pēc attiecīgu grozījumu veikšanas Ceļu satiksmes likumā, kā arī kopā ar Satiksmes ministrijas kopīgi ar Iekšlietu ministriju sagatavoto ziņojumu par fotoradaru tehnoloģisko risinājumu - lāzera metodes vai doplera metodes salīdzinošu izvērtējumu".