Jūrmalā notiks divi lāpu gājieni

Jūrmalā šodien, Lāčplēša dienā, notiks divi lāpu gājieni, aģentūru LETA informēja Jūrmalas Kultūras centra pārstāve Sanija Jurenase.

Ar īpašu svētbrīdi plkst.16 Slokas evaņģēliski luteriskajā baznīcā tiks atklāts tradicionālais Lāčplēša dienas pasākums "Par Latviju". Pēc svētbrīža plkst.17 pie baznīcas notiks pulcēšanās lāpu gājienam, kurā šogad tiek aicināti piedalīties visi interesenti, Jūrmalas iestāžu un uzņēmumu darbinieki, skolēni, skolotāji un audzēkņu vecāki. Pasākumu organizatori aicina lāpas līdzi paņemt arī pašiem. 11.novembra gājiens vedīs cauri visai Slokai un Kauguriem pa Raiņa ielu līdz kapteiņa Zolta piemineklim, kur plkst.17.40 notiks piemiņas brīdis, ziedu un svecīšu nolikšana, pieminot Lāčplēša ordeņa kavalierus un cīnītājus.

Svinību izskaņā pie ugunskuriem un karstas tējas uz sadziedāšanos aicinās komponists Valdis Zilveris, dziedātājs Andris Daņiļenko un Jūrmalas Kultūras centra kori "Spārnos", "Lira", "Burinieks".

Vēl viens lāpu gājiens notiks arī Ķemeros - šodien plkst.16 ķemernieki no vidusskolas dosies uz kritušo karavīru kapiem, kur godinās brīvības cīnītāju piemiņu, bet pēc tam mazās skolas ēdnīcā cienāsies ar pankūkām un skandēs karavīru dziesmas. Uz gājienu līdzi jāņem lāpas vai svecītes.

Par godu Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 95.gadadienai Jūrmalā tiks atklātas vairākas izstādes. Kauguru kultūras namā šodien atklās Agneses Bules izstādi "Neatkarīgais latviešu sapnis jeb Latvijai 95". Mākslinieku namā 13.novembrī plkst.18 tiks atklāta konkursa izstāde "Jā/NeATKARĪBA", kurā mākslinieki, sveicot Latviju 95.dzimšanas dienā, sniegs laikmetīgu, māksliniecisku un sociāli aktīvu skatījumu uz Latvijas neatkarību. Šī konkursa darbus no 13.novembra būs iespēja aplūkot arī Jūrmalas pilsētas domes foajē.

Jūrmalas Mūzikas vidusskolas audzēkņi kā īpašu veltījumu Latvijai dzimšanas dienā sniegs koncertu Jūrmalas Mūzikas vidusskolā 16.novembrī plkst.16. Tajā pašā dienā arī plkst.16 uz svētku koncertu un svinībām Ķemeru vidusskolas zālē tiek aicināti Ķemeru iedzīvotāji un citi interesenti.

Latvijas Republikas proklamēšanas 95.gadadienas rīts 18.novembrī sāksies ar valsts svētku dievkalpojumiem plkst.10 Slokas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, plkst.11 - Ķemeru evaņģēliski luteriskajā baznīcā ar tradicionālo kristīgo konfesiju garīdznieku un vietējās sabiedrības pārstāvju piedalīšanos, plkst.12 - Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kurā muzicēs Rīgas Latviešu biedrības vīru koris diriģenta Edgara Račevska vadībā, mežradznieks Arvīds Klišāns un ērģelnieks Tālivaldis Deksnis, dievkalpojumu vadīs mācītājs Igors Safins.

Savukārt 18.novembrī plkst.17 tiks veidots Gaismas ceļš - gar pilsētas galvenās maģistrāles malu, sākot no Lielupes tilta Bulduros līdz Jaunķemeru pagriezienam uz Ķemeriem, degs vairāk nekā 4000 sveču.

Gaismas ceļu Jūrmalā organizē jau daudzus gadus, valsts svētkos un gada tumšākajā laikā akcentējot virzību uz gaismu, uz ticību visam labajam. Latvijā šis ir garākais sveču ceļš. Tradicionāli šī ceļa noformēšanā piedalās Jūrmalas iedzīvotāji, Jūrmalas izglītības iestādes, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības iestāžu darbinieki. Sveču izvietošana sāksies no plkst.16, un ikviens tajā var pievienot pats savu gaismas svecīti.

Pēc Gaismas ceļa veidošanas pie Kauguru kultūras nama uz Raiņa ielas plkst.19 notiks tradicionālais svētku koncerts, kas katru gadu pulcē arvien vairāk svētku apmeklētāju. Koncertā piedalīsies Aija Andrejeva, Valters Frīdenbergs, Niks Jaunzems, grupa "Leģions", Jūrmalas Kultūras centra apvienotais koris un pūtēju orķestris "Jūrmala". Tāpat būs iespēja ielūkoties fotoizstādē "Jūrmala Latvijai", bet vakara izskaņā varēs vērot svētku uguņošanu.

Visos pasākumos ieeja būs bez maksas.

Latvijā

Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno tērēt mazāk nekā kaimiņi Lietuvā un Igaunijā – svētkiem vislielāko budžetu atvēlējuši lietuvieši, savukārt dāvanas mazāk iegādāsies igauņi.

Svarīgākais