Vislabākais risinājums būtu Imigrācijas likumprojektu atstāt izskatīšanai jaunajai Saeimai, jo šī Saeima un valdība esošo programmu vēlas iznīcināt, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais politiķis, uzņēmējs Ainārs Šlesers.
Šleseram nav saprotams, ka bezatbildīga ultimāta dēļ ir vēlme iznīcināt programmu, kas veiksmīgi darbojas un ir ienesusi 150 miljonus latu nodokļos. "Diemžēl sanācis tā, ka nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ar pārējo koalīciju nolēma iznīcināt programmu, kas stimulē ekonomiku," minēja Šlesers, papildinot, ka nekas netiek piedāvāts vietā.
Pēc Šlesera domām, daudz labāk, ja grausti, kas tagad ir pilsētas centrā vai citviet, tiek renovēti un atjaunoti, pat ja īpašnieks nav no Latvijas. "Labāk lai cilvēki brauc un investē šeit, nevis pastāv tukšums un nabadzība, kas ir daudz bīstamāk par to, ka Latvijā ienāk turīgi un inteliģenti cilvēki," uzsvēra bijušais politiķis.
Šlesers norādīja, ka Valsts prezidents ļoti labi saprot ekonomiku, piebilstot, ka nekustamais īpašums ir viens no labākajiem eksportiem. "Tā kā Valsts prezidents ir darbojies banku sektorā, viņš ļoti labi pārzina šīs lietas," izteicās Šlesers. Pašreizējais uzņēmējs arī atgādināja nozares uzņēmēju iebildumus pret šo likumprojektu.
Jautāts, vai ir cerība, ka deputāti tomēr izmainīs likumu, viņš minēja, ka "likumu var uzlabot, bet to nedrīkst bojāt". "Es uzskatu, ka vislabākais risinājums būtu likumprojektu atstāt izskatīšanai jaunajai Saeimai," rezumēja Šlesers.
Kā ziņots, šodien, 9.novembrī, Valsts prezidents nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu. Bērziņš, izklāstot argumentus par labu likuma otrreizējai caurlūkošanai, akcentē atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu, tādējādi pēc būtības zaudējot šādu grozījumu veikšanas jēgu.
Valsts prezidents uzskata, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, un šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.
Proti, grozījumi, kas paredz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja ārzemnieks veicis maksājumu valsts budžetā, ir pretrunā minētajai kvotu sistēmai, kuras viens no mērķiem esot ierobežot personu skaitu, kuras vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas.
"Šādā situācijā kvotu sistēmas ieviešana nesasniedz izvirzīto mērķi un nav uzskatāma par atbilstošu tiesisko mehānismu nekustamā īpašuma tirgus cenu regulēšanā," atzīst Valsts prezidents, savā vēstulē arī norādot, ka likuma anotācija ir pretrunā ar vairākiem pētījumiem, kuros vērtēta Latvijas ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programmas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Tajos norādīts, ka ekonomiskie rādītāji liecina, ka Imigrācijas likuma normas pozitīvi ietekmēja investīciju pieplūdi Latvijā un ārzemnieku ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu laika posmā no 2010.gada līdz 2013.gadam, sasniedza vismaz 145 miljonus latus.
"Līdz ar to 2010.gadā ieviestā ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programma uzskatāma par vienu no veicinošiem faktoriem Latvijas konkurētspējas celšanai," secina Valsts prezidents. Vienlaikus Bērziņš atzīst, ka esošo sistēmu nenoliedzami var pilnveidot, tomēr "gadījumā, ja ar kvotu palīdzību regulēs darījumu skaitu nozarē, zudīs ārvalstu investoru uzticība stabilai un drošai uzņēmējdarbības videi, radot nenoteiktību ilgtermiņā. Ārzemnieki, kas veikuši sākotnējas investīcijas, nebūs ieinteresēti palielināt ieguldījumus ilgtermiņā, jo kvotas ierobežos to iespējas paļauties, ka nākotnē Latvijas teritorijā plānotās investīcijas būs iespējams uzraudzīt un apsaimniekot uz vietas".
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ārvalstu investoru veiktajā anketēšanā apkopotajiem datiem, vidējais ārvalstu investors Latvijā ir vidēji 40 gadus vecs un ieguvis augstāko izglītību. Minētās personas mēnesī viena ģimenes locekļa uzturēšanai tērē aptuveni no 500 līdz 1000 latiem. Līdz ar to minēto personu raksturojums būtiski atšķiras no ekonomiskajiem imigrantiem, kuri valstī ierodas ar noteiktu mērķi - gūt labumu no sociālas sistēmas un infrastruktūras.
Kā ziņots, Saeima 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā noteikts, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro (35 140 lati). Saeimas Juridiskais birojs iepriekš bija norādījis, ka šī norma faktiski nozīmē "ierobežotu un terminētu Latvijas valsts garantēta labuma nopirkšanu bez jebkādas saistības ar valsti un bez mērķa citādi saistīties ar valsti, kā tikai izmantot tās pakalpojumus vai ceļošanas iespējas".
Nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro (105 000 latu) un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.
Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.
Tāpat noteikts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu var arī samazināt. Savukārt 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni. Noteikts, ka likums stāsies spēkā no 2014.gada 1.janvāra.