Kopā ar teju pusmiljonu latu līdzfinansējuma no valsts budžeta valdība ir gatava atvēlēt Eiropas fondu naudu 3,3 miljonu apmērā projektam ar nosaukumu Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē. No paša projekta gan netop īsti skaidrs, kam nauda tiks tērēta.
Kā rezultāta rādītājs tik vien minēts kā noteikts apmācīto darbinieku un izvērtēto normatīvo aktu skaits un tas, ka projektā atbalstāmas tādas darbības kā nacionālo un ārvalstu ekspertu piesaiste, pieredzes apmaiņas pasākumi, semināri, funkcionālie auditi, metodisko, mācību un informatīvo materiālu izstrāde un izplatīšana. Pēc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) iniciatīvas, šodien Ministru kabinetā šis jautājums gan tiks pārskatīts.
Skaidrības nav
Lēmums par naudas piešķiršanu tika pieņemts 24. novembra valdības sēdē, un jau toreiz vairāki ministri pret to iebilda. Tomēr jautājums galu galā tika atbalstīts. Tagad vēstulē valdības vadītājam Valdim Dombrovskim (JL) E. Zalāns raksta, ka jau toreiz norādīts – no noteikumu projekta nav saprotams, kā tiks īstenots tā mērķis. "Secināms, ka projekta ietvaros iespējams īstenot jebkādas darbības, kas saistītas ar konsultāciju, apmācību, pieredzes apmaiņu procesiem (..), taču nenorādot strukturālo reformu vēlamo un nepieciešamo virzienu," uzsvēra E. Zalāns.
Jāpiebilst, ka mēģinājums dabūt naudu līdzīgiem mērķiem bija jau maijā, kad izskatīšanai valdībā tika virzīts noteikumu projekts par publiskās pārvaldes cilvēkresursu plānošanu un vadības sistēmas attīstību, kur iecerētie pasākumi bija līdzīgi un kurus plānoja uzticēt Valsts kancelejai. Toreiz pat nolēma tam piešķirt nepieciešamos 5,6 miljonus latu ES fondu naudas kopā ar mūsu valsts budžeta līdzfinansējumu – 800 000 latu. Taču, pēc finanšu ministra Einara Repšes iniciatīvas, valdība pārdomāja un ES fondu naudu beigās piešķīra nodarbinātības veicināšanai pašvaldībās. Jaunā iniciatīva par 3,3 miljonu novirzīšanu šim projektam šoreiz gan nāk no pašas Finanšu ministrijas, taču atbildību tā nesīšot kopā ar Valsts kanceleju. Pašā Finanšu ministrijā par projektu un tā mērķiem neko daudz paskaidrot nevarēja, norādot, ka galvenokārt jautājumi par to adresējami Valsts kancelejai.
Vērtēšot padarīto
Valsts kancelejā skaidro, ka šis projekts plānots iepriekš krīzes dēļ apturēto projektu vietā. Tagad tie tikuši pārplānoti, izsvērts, ko var izdarīt paši un kur tomēr vajadzīgs finansiāls atbalsts, jo bez Eiropas naudas visu realizēt tomēr nevarot.
Valsts kancelejas direktores vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās Baiba Pētersone Neatkarīgajai sacīja, ka projekta finansējumu paredzēts izlietot vairākiem mērķiem. Piemēram, līdz ar budžeta griezieniem ir notikušas liela mēroga pārmaiņas nodokļu politikā, pārvaldes sistēmā, nodarbinātībā un gandrīz nekas no tā nav rūpīgi vērtēts. Pēc viņas teiktā, nebūtu loģiski, ja pašas ministrijas vērtētu to, ko izdarījušas, tāpēc vajadzētu ekspertus no malas. Turklāt esot jāturpina funkciju izvērtēšana jeb auditi. Kaut arī tādi jau veikti līdz šim un ne vienmēr to rezultāti ņemti vērā, lai veiktu reformas praksē, Valsts kancelejas pārstāve norādīja, ka tas jau ir atkarīgs no politiskās gribas. Taču šāds izvērtējums esot nepieciešams. Tāpat būtu jānomaina ierēdņu novērtēšanas sistēma (tā ir sešus gadus veca) – nepieciešama jaunāka, modernāka, kas dos padziļinātas analīzes iespējas, piemēram, par to, kādā jomā kompetences trūkst, kādas mācības nepieciešamas. Arī, lai varētu ieviest vienoto darba samaksas sistēmu, esot jāpilnveido amatu klasifikators, iekļaujot tajā pašvaldības un citas institūcijas, kuru tur līdz šim nav bijis.
Atšķirīgi viedokļi
B. Pētersone teic, ka no Eiropas fondiem paredzētā nauda neesot domāta vis ierēdņu algošanai par to darbu, kas viņiem būtu jādara tāpat, bet ekspertu un projektu izstrādātāju piesaistīšanai no malas. Turklāt, viņa piebilst, ka atšķirībā no Latvijas Lietuva un Igaunija nav kautrējušās izmantot praktiski visu šim mērķim atvēlēto naudu.
Viedokļi, vai mērķi ir lietderīgi, gan atšķiras. Piemēram, uz to, ka Eiropas fondu nauda, jo īpaši šajā krīzes situācijā, nebūtu piešķirama tā sauktajiem administratīvās kapacitātes stiprināšanas projektiem, norādījusi arī valsts kontroliere Inguna Sudraba, sakot, ka daudz lietderīgāk to ieguldīt nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanā.
***
UZZIŅAI
Kas paredzēts?
Projekts Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē
Ko vēlas sasniegt?
Līdz 2013. gadam:
- 6000 valsts pārvaldes darbinieku, pašvaldību pārstāvju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju darbinieku apmācība gadam par labāka regulējuma politikas instrumentiem, politikas plānošanu un politikas ietekmes izvērtējumu.
- Normatīvo aktu ietekmes izvērtējums, kas būtu 30% no kopējā valdībā gada laikā apstiprinātā normatīvo aktu skaita.
Cik tas maksā?
3 323 604 latus
- no tiem 2 825 069 lati no Eiropas Sociālā fonda un 498 535 lati no valsts budžeta.
Avots: MK noteikumu projekts.