Reti kad lēmums par pašnāvību tiek veikts īsā laikā, tā ir ilgstoša krīze, kuru ir jāatpazīst, šodien bērnu un pusaudžu pašnāvību novēršanai veltītā konferencē sacīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne.
Pēdējo desmit gadu laikā Latvija pašnāvībās zaudējusi 65 bērnu dzīvības, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā statistika. Pērn šādi miruši septiņi bērni, kas ir augstākais rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā. Turklāt viens bērniem bijis vien desmit gadu vecs.
Tomēr pašnāvības izdarīšanas risks palielinās, pieaugot vecumam, uzsver speciālisti. No 2003.gada līdz 2012.gadam pašnāvības izdarījis 21 bērns 17 gadu vecumā, 17 bērni - 16 gadu vecumā un desmit bērni - 15 gadu vecumā.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pērn saņēmis arī 84 izsaukumus pie bērniem, kuri mēģinājuši izdarīt pašnāvību.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sabiedrības veselības analītiķis Toms Pulmanis konferencē skaidroja, ka minēto bērnu vidū biežāk bijuši bērni, kuri piedzīvojuši fizisku, seksuālu vai emocionālu vardarbību, kā arī bērni, kuri reti vai nekad neizjūt vecāku sirsnību un rūpes. Tāpat arī bērni ar augstu depresijas simptomu līmeni, zemu pašcieņas līmeni un bērni, kuri piedzīvojuši kāda tuva cilvēka pašnāvības mēģinājumu.
Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) bērnu psihiatre Laura Ķevere konferencē akcentēja, ka augstāks pašnāvības risks ir zēniem. 73% jeb 50 no bērniem, kuri pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izdarījuši pašnāvību, bijuši zēni.
Psihiatre arī uzsvēra, ka galvenās pazīmes, kas liecina par iespējamu krīzes situāciju, ir veselības traucējumi - izmaiņas personībā, būtisks svara pieaugums vai zudums, miega traucējumi, pazemināts garastāvoklis, izteiktas skumjas vai izmisums.
Par krīzes situāciju var liecināt arī sociālā situācija, tostarp atšķirtība no ģimenes, draugiem vai sociālajām aktivitātēm, norādīja Ķevere. Mediķe aicina vecākus nesodīt bērnus, piemēram, par sliktām sekmēm, ar aizliegumu tikties ar draugiem vai piedalīties kādās sociālās aktivitātēs, jo bērniem ir ļoti svarīgi integrēties savu vienaudžu vidū.
Visbeidzot, uzmanību vajadzētu pievērst arī izmaiņām bērna uzvedībā, piemēram, vērtīgu mantu atdošanai, intereses zudumam par aktivitātēm, kas iepriekš patika, pastāvīgiem pašapsūdzošiem izteikumiem, alkohola un narkotisko vielu biežai lietošanai, vieglai aizkaitināmībai, dusmām, agresijai, pārmērīgai riskēšanai un impulsivitātei, kā arī nāves motīvu parādīšanās sarunās vai skolas uzdevumos.
Pievienojoties Ķeveres aicinājumiem, PVO pārstāve Rūrāne uzvēra, ka ļoti nopietns riska faktors bērna pašnāvībai ir arī vardarbība - gan ģimenē, gan ārpus tās, piemēram, skolā.
"Augsta bērnībā gūta nelabvēlīga pieredze ir plaši izplatīta Latvijā," sacīja Rūrāne. Aptaujājot aptuveni 2000 pilngadību sasniegušus Latvijas koledžu, arodskolu un vidusskolas audzēkņus, secināts, ka 70% no viņiem bērnībā saņēmuši sodus - tikuši pērti, teica speciāliste.
Latvijā joprojām ļoti izplatīta ir arī ņirgāšanās skolā, uzsvēra Rūrāne. PVO pētījumi rāda, ka 39 Eiropas reģiona valstu vidū Latvijā ir visvairāk 15 gadus vecu skolēnu, kuri ņirgājas par saviem vienaudžiem - to dara 36% zēnu un 23% meiteņu šajā vecumā.
Vērtējot pašnāvību izplatību Latvijā salīdzinājumā ar pārējām Eiropas reģiona valstīm, Rūrāne sacīja, ka Latvija atrodas "pa vidu". Lielākais pašnāvību skaits joprojām ir Lietuvā, kā arī Ungārijā un Slovēnijā.
Veselības nozares speciālisti aicina iedzīvotājus ieklausīties līdzcilvēkos, tostarp vecākus ieklausīties savos bērnos, lai laikus identificētu pašnāvības riskus, un to pamanīšanas gadījumā neatstāt līdzcilvēku vienu.