Šodien un rīt Rīgā norisināsies Latvijas Jaunā teātra institūta (LJTI) rīkotais ideju festivāls "Māksla un ekonomika", kas piedāvās lekcijas, diskusijas, izrādes, filmas, spēles un politisko karaoki, lai rosinātu kritisku domāšanu ilgtspējīgas nākotnes vārdā.
Festivāla pasākumi notiks "Dirty Deal Teatro", Latvijas Kultūras akadēmijas "Zirgu pastā" un Kaņepes Kultūras centrā, aģentūru LETA informēja LJTI vadītāja Gundega Laiviņa.
Viens no festivāla iedvesmas avotiem ir britu Jaunās ekonomikas fonda pētījums "Lielās pārmaiņas", kurā fiksēta pasaules ekonomiskā, politiskā un sociālā situācija pēc piedzīvotās finanšu krīzes un apkopotas atziņas alternatīvam attīstības modelim, ņemot vērā vides apdraudējumu, dabas resursu izsīkšanu un sociālo nevienlīdzību. Pētījums apliecina, ka nepārtrauktā patēriņa pieaugumā balstītie biznesa modeļi ir sevi izsmēluši, un piedāvā septiņas idejas, kas varētu padarīt pasaules sabiedrību vienlīdzīgu un taisnīgu, vienlaikus rēķinoties ar ekonomikas sarukšanu.
Ideju festivāls "Māksla un ekonomika" būs diskusiju un domu apmaiņas platforma, kurā, kritiski raugoties uz dominējošo neoliberālisma ideoloģiju, izspēlēt jaunas idejas un alternatīvus modeļus ilgtspējīgai attīstībai.
Jaunie režisori Paula Prozoroviča un Viesturs Roziņš 9.novembrī un 10.novembrī pirmo reizi izmēģinās sadarbībā ar teksta grupu "Orbīta" veidoto interaktīvo spēli "Diena pēc naftas", kurā simulēs iespējamo nākotnes situāciju, kad pasaulē beigusies nafta. Skatītājiem jeb spēlētājiem būs iespēja piedalīties pasaules kārtības veidošanā pēc naftas ēras beigām, sekojot spēles noteikumiem, kas prasīs taupīt vai izcīnīt jaunus resursus.
9.novembrī ar priekšlasījumu par pārmaiņām ekonomikā uzstāsies britu Jaunās ekonomikas fonda vecākais pētnieks Džeimss Mīdvejs, kura darbība ir saistīta ar ekonomisko lejupslīdi un taupības politikas kritiku. Viņa uzrunai sekos diskusija ar vairākiem Latvijas ekonomistiem, lai analizētu fonda idejas Latvijas kontekstā.
Festivālā tiks piedāvātas arī viesizrādes no Beļģijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Norvēģijas, kas lielākoties veidotas izrādes-lekcijas žanrā. Norvēģu mākslinieks Amunds Šjēlie Svēns, kurš pazīstams Rīgas skatītājiem pēc 2012.gada festivāla "Homo Alibi: recycled", jaunajā izrādē "Ekonomikas teorija nejēgām" pēta ekonomikas teorētiskos, vēsturiskos, filozofiskos un psiholoģiskos aspektus un to, kā ekonomikas sistēmas retorika atspoguļojas mūsu prātos un medijos.
Nīderlandiešu aktrise un režisore Dete Glashuvera uz Rīgu atvedīs divas solo izrādes "NaudaNaudaNauda" un "Dete dodas uz Āfriku", kas stāsta par naudas izcelsmi un ekonomikas funkcionēšanu Rietumu pasaulē un Āfrikā. Savukārt igauņu multimāksliniece Maike Londa savā izrādē "Desmit ceļojumi uz vietu, kur nekas nenotiek" dalīsies pusotru gadu ilguša subjektīva pētījuma rezultātos par mākslinieka finansiālas sadarbības (ne)iespējamību ar privāto sektoru.
Beļģu rakstnieks un teātra mākslinieks Pīters Debuisers izrādē "Mīts par lielajām pārmaiņām" piedāvās savu un islandiešu antropologa Dr.Halgrimvijalmsona skatījumu uz to, kādi jauni mīti nepieciešami cilvēku apziņai, lai sabiedrība mainītos, bet britu režisors un dzejnieks Harijs Džailss pieņems skatītājus individuālos 20 minūšu parādu konsultāciju seansos "Mūsu parādi", kuros veiks asprātīgu klienta parādu auditu, runājot ne tikai par finansēm, bet arī par to, ko esam parādā emocionāli, sociāli un ekoloģiski.
Festivāla vakara programma tiks veidota sadarbībā ar Kaņepes Kultūras centru un "Kino Bize", un tajā tiks piedāvātas divas dokumentālās filmas un politiskā karaoke. 9.septembrī būs iespējams noskatīties britu režisores Emīlijas Džeimsas filmu "Rīkojies" ("Just Do It"), bet nākamajā vakarā tiks rādīts beļģu kinorežisora Manu Riša un britu rakstnieka Patrika Marnhama stāsts par atombumbas izgudrošanu un tās neparedzētajām sekām "Čūskas deja". Savukārt politiskā karaoke, kuru veido Ģirts Šolis un Andris Kalnozols no apvienības "umka.lv", piedāvās skatītājiem dziesmu vietā izpildīt politiķu un citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku runas.