Šodien plkst.14 Bauskas pils muzejā "Senā dzīvesveida skolas" laikā notiks pasākums "Maskas 15.-17.gadsimtā" par masku pielietojumu, formu un veidošanās vēsturi.
Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Bitēna aģentūru LETA informēja, ka pasākuma laikā Tija Bušmane demonstrēs, kā sejas masku atlej no ģipša. Apmeklētāji varēs pielaikot jau gatavas maskas.
Muzeja speciāliste Ilona Ozola stāstīs par karnevālu aizsākumiem, masku veidiem un valkāšanas tradīcijām dažādās Eiropas valstīs.
Pasākuma noslēgumā apmeklētājiem būs iespēja uztaisīt pašam savu masku. Ar izveidoto masku 28.decembrī varēs apmeklēt Bauskas pils Ziemassvētku balli. Lai maskas sanāktu krāšņākas, apmeklētāji var līdzi ņemt dažādus materiālus masku rotāšanai - spalvas, audumu un visu to, kas nepieciešams ieceres īstenošanai, skaidroja Bitēna.
Saistībā ar pasākuma tēmu viņa klāstīja, ka masku valkāšanas tradīcijas atšķiras dažādos laika periodos un sabiedrības slāņos. 16. un 17.gadsimtos augstdzimušas dāmas melnas maskas nēsāja ikdienā, dodoties ārā, lai pasargātu seju no saules iedeguma, jo sejas iedegums neatbilda skaistuma etalonam. Savukārt vienkāršajiem iedzīvotājiem bija aizliegts ikdienā nēsāt maskas, to varēja darīt tikai karnevālos. Venēcijā aizliedza valkāt masku pie reliģiska apģērba un ejot baznīcā.
16.gadsimtā masku valkāšana kļuva ļoti populāra, tādā veidā cilvēks varēja paslēpt savu identitāti un rīkojās daudz brīvāk, nekā esot bez maskas, kas veicināja sabiedrības pieņemto normu pārkāpšanu. 1608.gadā Venēcijā izdeva likumu "Masku ikdienas nēsāšana", kas noteica, ka maskas var nēsāt tikai karnevālos un banketos. Par likuma neievērošanu vīriešiem bija divu gadu cietumsods un 500 liru naudas sods, bet sievietes sodīja ar piesiešanu publiskā vietā, pēršanu ar pātagu un publisku izsmiešanu. Vācijas pilsētā Nirnbergā (Nürnberg) no 1449. līdz 1539.gadam rīkoja "Bārdaino masku karnevālu", pēc tam to aizliedza. Tā laikā izsmēja, kariķēja augstas amata personas un likumus. 1974.gadā karnevālu centās atjaunot, skaidroja Bitēna.
