NATO rotaļu karš ar neeksistējošo valsti Botniju šajās brīvdienās noslēdzas ar alianses likumsakarīgo uzvaru. Draudi reģionā novērsti, bet Hījumā sala nonākusi atpakaļ Igaunijas likumīgā īpašumā.
Tik liela mēroga militārais vingrinājums kā Steadfast Jazz pēdējos gados nav īstenots. Kopējās izmaksas tiek lēstas ap septiņiem miljoniem latu. Latvija no tiem samaksājusi aptuveni 350 tūkstošus. Mācībās piedalās ap 6000 karavīru no 20 valstīm, gaisa, jūras un sauszemes spēki, kā arī masu iznīcināšanas ieroču aizsardzības un kiberaizsardzības vienības. Kā izrādās, pēdējām nācās darboties ne tikai ar izdomātiem, bet arī reāliem notikumiem. Šoruden militārā koncentrācija Baltijas reģionā ir paaugstināta. Neatkarīgā jau vēstīja, ka tam ir liela saistība ar Arktikas komerciālās izmantošanas plāniem un valstu konkurenci. Taču šobrīd paaugstināta ir arī kiberaktivitāte, un, kā Neatkarīgajai atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks, tās izcelsme ir ārēja. Tās nav pašmāju IP adreses. Kāds mēģinājis ielauzties Baltijas valstu virtuālajā telpā, bet acīmredzot bez dižiem panākumiem. Vismaz ministrs apgalvo: «Mēs bijām tam gatavi.» Vismaz divos gadījumos kiberuzbrukumu piedzīvojusi tieši Aizsardzības ministrija.
Tas gan nenozīmē, ka Steadfast Jazz laikā nav tikušas pieļautas nekādas kļūdas. Kā skaidro mācību koordinators no Latvijas puses pulkvežleitnants Aigars Liepiņš, šajās mācībās karavīriem tika dota zināma iniciatīvas brīvība: «Iespēja kļūdīties un pēc tam mācīties no kļūdām.» Mērķis attiecīgi – panākt, lai dalībvalstu karavīri domā un rīkojas līdzīgi. Latviešu karavīriem, kas nav bijuši Afganistānā, šī bija iespēja sastrādāties ar citu valstu kolēģiem. Aizvakar valstu prezidenti un militārie līderi novērtēja, kā Ādažos NATO reaģēšanas spēku operācija tiek plānota, vakar skatījās, kā Polijā Dravsko Pomorskie poligonā tā tiek īstenota. Latviešu karavīri sēdās laukā no vāciešu helikopteriem. «Nenovērtējama pieredze,» secina pulkvežleitnants. Iespēja, ka ļaunie botnieši no Hījumā tomēr netiek padzīti un alianses spēki zaudē, scenārijā nebija paredzēta pat lielu stratēģisku kļūdu gadījumos: «Mācības vajag pabeigt labā garastāvoklī.»
NATO dalībvalstīs pastāv atšķirīgi aizsardzības modeļi. Igaunija lepojas ar saglabāto obligāto militāro dienestu – sak', paļaujies uz citiem, tomēr turi savu pulveri sausu. Turklāt tas vairojot arī iedzīvotāju patriotismu. Tomēr kaimiņu piemērs nebūs par pamatu, lai pārskatītu Latvijas aizsardzības stratēģiju. To Baltijas un NATO līderu preses konferencē atzina prezidents un Latvijas armijas virspavēlnieks Andris Bērziņš: «Redzot, kāda profesionalitāte mūsdienās ir nepieciešama karavīram, lēmums [pāriet uz profesionālo armiju] bija pareizs, un es neredzu pamatu mainīt šo konceptu.