Čakstes kapa apgānīšana – neonacistu provokācija?

Naktī uz piektdienu nezināms ļaundaris apgānījis Latvijas Republikas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes kapavietu. Taču, visticamāk, šā vandalisma akta īstais adresāts ir cits un prezidenta monuments izvēlēts vienkārši tāpēc, ka ir ļoti nozīmīgs un tumsas aizsegā brīvi pieejams.

Kāds kapu strādnieks no rīta, dodoties savos darbos, ieraudzīja, ka uz pieminekļa aizmugurējās sienas pavirši uzpūsti divi kāškrusti un pa vidu rakstīts M. Ruks. Nav tālu jāmeklē, lai saprastu, ka runa ir par Māri Ruku – rakstnieku un sabiedrisko darbinieku, kurš uzrakstījis grāmatu Spridzinātāji – par pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Nesen M. Ruks arī ierosināja monumentu nojaukt. Ar sabiedrības iniciatīvas platformas manabalss.lv starpniecību viņš jau savācis nepieciešamo balsu skaitu iniciatīvas iesniegšanai Saeimā.

Drošības policija jau paudusi bažas par rakstnieka iniciatīvu – šis ierosinājums paplašinot plaisu starp dažādu viedokļu paudējiem. Tāpat oficiālu nosodījumu izteikusi Krievijas Ārlietu ministrija. Turpretim nacionālais flangs ierosmi atbalsta. Respektīvi – ir pietiekami daudz spēku, kam M. Ruks šobrīd ir svarīga figūra un kas būtu ar mieru viņu diskreditēt vai – gluži otrādi – padarīt viņu par varoni.

Tomēr, kā izrādās, šoreiz īstais stāsts varētu būt par citu – vēl neuzrakstītu – grāmatu. Jau gadu M. Ruks pēta vienu no drūmākajām un, iespējams, arī apkaunojošākajām lappusēm Latvijas vēsturē. Nacistu ienākšana Rīgā. 1940. gads. Holokausts. Daudzi cienījami un godājami latvieši, tajā skaitā emigrācijā tagad dzīvojošie, vēsturiskajos materiālos parādās ļoti nepievilcīgā gaismā – kā holokausta atbalstītāji. Rakstnieks Neatkarīgajai stāsta, ka jau gada sākumā saistībā ar savu darbu saņēmis draudus – tie nākuši no studentu korporāciju un trimdas vides. M. Ruks toreiz vērsās policijā, un arī tagad par apķēpāto pieminekli viņš ir pārliecināts: «Tas ir neonacistu rokudarbs.» Grāmatu un uzvārdus viņš plāno publicēt vēl šogad.

Policija rakstnieku ceturtdien nebija uzmeklējusi. Acīmredzot arī tai iespēja, ka viņš pats būtu pa tumsu zadzies uz kapiem un atstājis tur savu autogrāfu, šķiet neticama. Notikuma vietā sastaptie Kriminālpolicijas darbinieki nevaļīgi atmeta – Rīgā taču netrūkst nepilngadīgo, kas apķēpā sienas. Tomēr skaidrs, ka šis nav tas gadījums.

Kaut arī uzpūsts ar nitroemalju, uzraksts no pieminekļa granīta tika notīrīts ātri un veiksmīgi. Ir pieredze, un atrasta labākā ķīmija šādam nolūkam. Kapsētu pārvaldes priekšnieks Jānis Upītis pašrocīgi berza akmeni un stāstīja, ka vandalisma gadījumi viņa saimniecībā notiek reizi divos trīs gados. Parasti gan apķēpāti tiek ebreju kapi. Meža kapos biežāk notiek metāla zādzības. Tā aizgāja informācijas plāksne pie Baltajiem krustiem un Žaņa Lipkes bareljefs. Izrādās, savulaik metāla tīkotāji apmeklējuši arī Jāņa Čakstes pieminekli. Par to Neatkarīgajai pastāstīja prezidenta mazmazmeita Kristīne Čakste. Toreiz nozagti gadaskaitļi un daļa burtu no vārda. Vakarnakt notikušais incidents viņai tomēr ir krietni nepatīkamāks, jo «vērsts pret Latviju». Bet var jau būt, ka vandaļu mērķis ir likt tieši tā visiem domāt. Policija to, cerams, noskaidros ierosinātajā kriminālprocesā. Bet tikmēr Rīgas dome apsver iespēju atjaunot kapos Pašvaldības policijas patrulēšanu, kas krīzes gados tika pārtraukta. Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Vjačeslava Stepaņenko teiktais ļauj prognozēt, ka incidents ar Čakstes pieminekli nodzīs pilsētas Finanšu departamenta skopumu.