Vēlīgie laikapstākļi kompensē birokrātisko procedūru radīto kavēšanos ar upju dambju rekonstrukciju.
Pavasara plūdos Latvijā tika sabojāts simtiem māju, pazuda un gāja bojā mīļdzīvnieki, iedzīvotājiem nācās daudz tērēties, lai atjaunotu iepriekšējo dzīves kvalitāti, un daudziem tas joprojām nav izdevies. Bet priekšā ir nākamie pali, un tas biedē. Pašvaldības dara visu, lai līdz salam pagūtu nostiprināt vismaz vārīgākos dambju posmus – Ogrē, Carnikavā, Ādažos.
Ogres robu lāpa ciet
Tā darbi turpinās pie Norupītes, kur 17. aprīļa naktī dambī tika izrauts pamatīgs robs un vairākas mājas applūda līdz pat jumtam. Ogrēniete Velga Rituma Neatkarīgajai stāsta, ka caurums dambī pagaidām vēl nav aizbērts, taču kāpurķēžu traktors strādā – dzen metāla rievsienu. Dambim visā garumā arī noņemts apaugums. Kokus gan esot žēl – priedes vēl pēc iepriekšējiem plūdiem pašas stādītas. Melioratori tā savulaik ieteica rīkoties, lai māju pasargātu no ledus gabaliem. Jācer, ka pēc nostiprināšanas dambis vairs neplīsīs. Ogres izpilddirektors Pēteris Špakovskis vietējā portālā skaidro, ka rievsienu nostiprinās ar akmeņiem. Nepieciešama vēl nedēļa, divas. Savukārt otrajā darbu kārtā, kas tūliņ tiks sākta, plānota sūknētavas izbūve un papildu dambja izveide. Strādāt varētu operatīvāk, ja vien netraucētu Latvenergo stabi. Taču tos pārvietot solīts, ātrākais, līdz novembra vidum. Atšķirībā no iedzīvotājiem vairāk par pavasarī iespējamajiem plūdiem pašvaldību satrauc budžeta gada beigu tuvums. Valdības piešķirtā nauda jāapgūst līdz 1. janvārim. Pagaidām plānotajā darbu grafikā puslīdz izdodas noturēties, un, domājams, pavasarī krastos izdosies noturēt arī Ogres upi.
Carnikava iedambējas
Carnikavieši tikmēr cer savaldīt Gauju, kas pavasarī applūdināja visu Siguļu ciemu ar vairāk nekā simts mājām. Darbi sākti no tās puses, kur dambja vietā līdz šim bijis tikai tāds vārīgs zemes uzbērums, kam ūdens viegli filtrējies cauri. Savukārt pēc tam jau būvnieki ķersies pie pārējās dambja daļas rekonstrukcijas. «Galvenais, lai mēs nākamā gada plūdus varētu pārciest,» darbu secību skaidro novada vadītāja Daiga Jurēvica. Aizsargdambja posmā Līdums – 2 sākta bentonīta iestrādāšana. Tas ir īpaši blīvs materiāls, ka praktiski nelaiž cauri ūdeni. Polderu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ivars Slāģis lēš, ka šogad tiks pabeigts 700 metru garš posms un pēc tam varēs ķerties pie pārējo 2,3 kilometru atjaunošanas, kas ir salīdzinoši drošāki. Šie darbi pabeidzami līdz 2015. gadam. Tad Carnikava beidzot būs drošībā abos upes krastos.
Ādažiem – kas paliek pāri
Taču kaimiņu pašvaldības abpusēja iedambēšanās rada galvassāpes Ādažiem, kas atrodas augšpus Gaujai. Kā skaidro mērs Māris Sprindžuks, ja lejtecē ūdens un ledus patvaļības tiks iegrožotas, cauri Ādažiem tas plūdīs prom lēnāk. Pavasara plūdi parādīja, ka Ādažiem arī bez kaimiņu sarūpētiem jauniem sarežģījumiem nepieciešamas nopietnākas hidrobūves, taču tās tiks celtas nevis atbilstoši vajadzībām, bet pieejamajam finansējumam. Tāpēc stiprināt paredzēts tikai veco dambi, kas sargā Ādažu vēsturisko ciematu. Jau trīs reizes tas ticis pārrauts, jo uzbērts no smiltīm. Ik gadu, ceļoties ūdens līmenim, talkā nāk armijnieki ar smilšu maisiem. «Noturamies burtiski ar nagu galiem,» stāsta mērs. Dambi iecerēts nostiprināt kreisajā pusē no viena tilta līdz otram piecu kilometru garā posmā. Otrā krastā esošais Upmalas vasarnīcu ciems ar veselu baru mājiņu paliks tikpat neaizsargāts kā līdz šim. Un tāpat piešķirtās naudas pietiek tikai pusei iecerēto darbu. Ādaži dabūja to, kas palika pāri no Pļaviņu dambja projekta – 670 tūkstošus latu. Dabā darbi vēl nav sākti – tiek gaidīti būvvaldes saskaņojumi, bet šomēnes iecerēts ķerties klāt. Līgumi jau saslēgti, un nauda nekur nepazudīs. Tā jāapgūst līdz 2015. gadam, turklāt varbūt izdosies izspiest no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas arī trūkstošo finansējumu.
Līdztekus dārgiem aizsargdambjiem upes var nomierināt arī ar bagarēšanu, proti, tās padziļinot sanesumu vietās un atbrīvojot vietu plūdumam. Tomēr šajā jautājumā iedzīvotāju intereses zaudē vides biznesa lobijam. Gauja atrodas Eiropas Savienības aizsargājamajā teritorijā, tāpēc visam jāpaliek kā pašlaik, kad upe līdz celim. Pavasarī tā atkal trakos.