Pagājušajā nedēļā Saeimā pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, ar kuriem tiek mainīti nosacījumi termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai ārzemniekiem, ir ļoti pretrunīgi un pārsteidzoši, intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
"Es pirmo reizi saskāros ar tik pretrunīgām un pretēji strādājošām normām," norādīja Bērziņš. Viņš paskaidroja, ka pretrunas esot tajā, ka no vienas puses tiek palielināta iegādājamā nekustamā īpašuma minimālā vērtība, kādai jābūt, lai ārzemnieks varētu saņemt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, bet no otras puses tiek noteikts, ka par 50 000 eiro jebkurš var nopirkt piecu gadu uzturēšanās atļauju. "Tā otrā [norma] būtībā iznīcina pirmajai jēgu. Tad visi šie patriotiskie stāsti par to, ko mēs aizsargāsim, ko mēs darīsim... Man nekādi tas nekļaujas kopā!" nobažījies prezidents.
Viņš atzina, ka sabiedrība un uzņēmēji ļoti aktīvi pauž savu viedokli par pieņemtajām izmaiņām Imigrācijas likumā. "Līdz šai dienai Prezidenta kancelejā notiek ļoti aktīvs darbs, [..] lai spētu šos viedokļus kaut cik uzņemt un apkopot," norādīja Bērziņš, piebilstot, ka šis darbs droši vien turpināsies līdz nedēļas beigām.
Intervijā Latvijas Radio Valsts prezidents tieši neatbildēja uz jautājumu, vai izsludinās Saeimas pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā.
Kā ziņots, pirms nedēļas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā noteikts, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro (35 140 lati). Saeimas Juridiskais birojs iepriekš bija norādījis, ka šī norma faktiski nozīmē "ierobežotu un terminētu Latvijas valsts garantēta labuma nopirkšanu bez jebkādas saistības ar valsti un bez mērķa citādi saistīties ar valsti, kā tikai izmantot tās pakalpojumus vai ceļošanas iespējas".
Nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro (105 000 latu) un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.
Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.
Tāpat noteikts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu var arī samazināt. Savukārt 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni. Noteikts, ka likums stāsies spēkā no 2014.gada 1.janvāra.
Saeimas kuluāros runā, ka Valsts prezidents šos likuma grozījumus varētu nodot parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Prezidents arī iepriekš nav slēpis, ka ierobežojumus termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai uzskata par tuvredzīgiem un Latvijas ekonomikai neizdevīgiem.
Atsevišķi koalīcijas politiķi aģentūrai LETA gan apgalvoja, ka panāktā vienošanās par uzturēšanās atļaujām netiktu būtiski pārskatīta arī gadījumā, ja parlaments šo likumu izskatītu otro reizi.