Izveidojot riska personu reģistru, valsts cīnīsies ar nodokļu krāpniekiem. Reģistru uzturēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tajā tiks iekļautas fiziskas personas, kas saistītas ar nodokļu krāpnieciskajām shēmām vai nebūs samaksājušas nodokļus.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, nosakot, kādas fiziskās personas uzskatāmas par riska personām, piemēram, personas bez noteiktas dzīvesvietas, kas ir reģistrētas kā uzņēmumu amatpersonas u.c.
VID piecu darbdienu laikā pēc attiecīgo kritēriju konstatācijas pieņems lēmumu par personas iekļaušanu riska personu sarakstā. Tāpat piecu darbdienu laikā VID rakstveidā brīdinās personu par iekļaušanu riska personu sarakstā.
Ar šo likumu tiek noteikta arī kārtība par personas izslēgšanu no riska personu saraksta.
Saeima pieņēma arī likumu, paredzot, ka Uzņēmumu reģistrs var atlikt vai atteikt izdarīt ierakstu komercreģistrā, pamatojoties uz VID pieņemto lēmumu par personas iekļaušanu riska personu sarakstā.
Savukārt grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" nosaka, ka VID ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, ģenerāldirektora pilnvarotajiem struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem nodokļu administrēšanā būs tiesības pieņemt lēmumu par personas iekļaušanu riska personu sarakstā, kā arī lemt par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu.
Saeima neatbalstīja pie frakcijām nepiederošās deputātes Elīnas Siliņas priekšlikumu likumā noteikt nepieciešamību nodrošināt publiski pieejamu mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju reģistru. Deputāte skaidroja, ka tas ir vajadzīgs darījumu partneriem, jo viņiem ir jāsaprot, vai apakšuzņēmējs, kuru noalgo, ir mikrouzņēmums vai nē.
"Šādi publiski pieejami dati par to, vai uzņēmums ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, būtu vajadzīgi potenciālajam darba ņēmējam. Varbūt [cilvēks] jau skaidri zina, ka viņš negrib pieteikties mikrouzņēmumā. Viņš grib savas sociālās garantijas. Kādēļ viņam lieki jātērē laiku, jāpiesakās uz darba interviju, jānāk, jārunā, un līdz tam viņam nav pieejama informācija par to, ka tas ir mikrouzņēmums. Kādēļ mēs slēpjam šo informāciju?" retoriski vaicāja Siliņa.
Šāda datu reģistra ieviešana varētu maksāt 5000 līdz 10 000 latu, piebilda politiķe.
Deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) kā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas referents norādīja, ka komisijā par šo priekšlikumu bija dažādi viedokļi. Finanšu ministrijas pārstāvji pauduši, ka varētu apsvērt šāda priekšlikuma ieviešanu, bet ne tūlīt un ne tagad.
Likuma grozījumi šajos likumos stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī.