airBaltic zaudējumus sola kriminalizēt

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo a/s airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku.

KNAB iejaukšanās it kā varētu izbeigt pata situāciju, kādā jau ilgi ir iesprūduši B. Fliks un Latvijas valsts vairāku valstij piederošu uzņēmumu un iestāžu personā.

Abas puses ir apmainījušās ar Rīgas apgabaltiesā iesniegtām prasībām piedzīt no pretējās puses apmēram 70 miljonus latu. B. Fliks prasa no likvidējamās Latvijas Krājbankas un Satiksmes ministrijas kompensāciju par airBaltic akcijām, kuras viņam piederošo SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) bija ieķīlājusi Latvijas Krājbankā un kuras Latvijas valsts ieceltais bankas pagaidu administrators pārdeva Latvijas valstij, t. i., ļāva valstij uzņēmumu nacionalizēt par simbolisku atlīdzību bankai. No otras puses, airBaltic prasa no sava bijušā vadītāja kaut daļēju kompensāciju par B. Flika vadības laikā ciestajiem zaudējumiem, kuru dēļ airBaltic ir nonākusi grūti atmaksājamos parādos. Uzņēmums var pastāvēt tikai tāpēc, ka parādus pārņēmusī Latvijas valsts savu naudu atpakaļ neprasa.

KNAB vai citas līdzīgas iestādes iejaukšanās ir nepieciešama. Ne vienu, ne otru šeit nosaukto lietu tiesa nevar pēc būtības izskatīt civilprocesā, uz kuru dalībnieki drīkst nākt vai nenākt, drīkst iesniegt sev vēlamos un slēpt neizdevīgos dokumentus, drīkst sniegt melīgas liecības bez soda draudiem tieši tik ilgi, kamēr šo lietu izskatīšana beidzot tomēr nesāksies to saturam atbilstošā kriminālprocesā.

B. Fliks gandrīz vai speciāli rīkojas tā, lai demonstrētu Rīgas apgabaltiesas bezspēcību. Lai virzītu viņa prasību, viņa advokāti var apgrūtināt tiesu ik pārdienas, un tiesa ņem vērā viņu pienestos lūgumus, prasības nodrošināt iepriekšējās prasības utt. Ja turpretī pienāk laiks veikt kādu procesuālo darbību prasībā pret B. Fliku, tad tiesa nevienu atbildētāju atrast nespēj un atliek šīs darbības veikšanu uz nezināmu nākotni, bet izvairās saukt palīgā policiju vai KNAB, kas tagad uzradies pats.

Kaut cik pamatoti spriest par apmēram 200 miljonu latu pazušanu no airBaltic varētu tikai tad, ja nepieciešamā informācija tiktu vākta, apcietinot un policijā pratinot iesaistītās personas, izkratot viņu telpas, uzlaužot datorus un telefonus, pieprasot informāciju no bankām. Visticamāk, arī tad izmeklēšanas rezultāti izrādītos pieticīgi, jo izmeklēšana būtu sākta daudz par vēlu. Tagadējais KNAB uznāciens šķiet vairāk kā mājiens pusēm izlīgt, nevis nopietns pieteikums atrast pazudušo airBaltic naudu.