Valsts kontrole: TM nav pieņēmusi lēmumu par Juridiskās palīdzības administrācijas tālāku optimizāci

Neskatoties uz Tieslietu ministrijas (TM) viedokli, ka ir nepieciešama Juridiskās palīdzības administrācijas darbības un struktūras tālāka optimizēšana, lēmums par attiecīgu rīcību joprojām nav pieņemts, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Saskaņā ar Ministru kabineta deklarāciju, kas nosaka pārskatīt un vienkāršot birokrātiskās procedūras, optimizējot valsts pārvaldes iestāžu struktūru, novēršot funkciju dublēšanos un apvienojot iestādes ar līdzīgām funkcijām vai nelielu strādājošo skaitu, TM Informatīvajā ziņojumā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas darbību Latvijā Ministru kabinetam akcentē, ka administrācijā ir jāizvērtē darbības un struktūras optimizēšana ar mērķi paplašināt tās veicamo funkciju pieejamību personām, jāvienkāršo noteikto funkciju veikšana, kā arī jānodrošina mērķtiecīgs un efektīvs valsts budžeta līdzekļu izlietojums.

Administrācija nenodrošina iekšējo kontroli par juridiskās palīdzības sniedzēju līgumu darbības termiņiem, jo, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, atsevišķos gadījumos juridiskās palīdzības sniegšanai norīkotas personas, ar kurām līguma termiņi bija beigušies vai beigsies pirms datuma, kad jāsniedz juridiskā palīdzība, norādījusi Valsts kontrole.

Administrācija atsevišķos gadījumos nenodrošina savlaicīgu valsts kompensāciju izmaksu cietušajiem, kas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir jāveic viena mēneša laikā pēc dienas, kad pieņemts lēmums par valsts kompensācijas piešķiršanu.

VK atklājusi neatbilstības administrācijas kreditoru uzskaitē 18 245 latu apmērā, jo grāmatvedības uzskaitē saistības nav uzrādītas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. VK iesaka uzlabot iekšējās kontroles nodrošināšanas pasākumus darījumu uzskaitē.

Tāpat administrācija nav nodrošinājusi efektīvu piedziņas no vardarbīgā noziedzīgā nodarījuma izdarītājiem vai viņa līdzdalībniekiem sistēmas izveidi, kā dēļ valsts pamatbudžetā netiek nodrošināta savlaicīga un pilnīga līdzekļu ieskaitīšana.

Līdz ar to administrācijā izveidojies 355 lietu uzkrājums, kurās piedzenami valsts budžeta līdzekļi 198 751 lata apmērā. VK arī atklāja, ka administrācija neveic pietiekamu sadarbību ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, tādējādi neiegūstot informāciju par piedziņas procesu virzību.

Secināts, ka 2008.gadā administrācija nelietderīgi izlietojusi 2773 latus, slēdzot līgumus ar komercsabiedrībām par pakalpojumiem, kuru izpildi varēja nodrošināt vai nodrošināja iestādes darbinieki atbilstoši amata pienākumos noteiktajam.

Likumības revīzija "Juridiskās palīdzības administrācijas sniegto pakalpojumu pieejamība un efektivitāte" veikta par laika posmu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 1.oktobrim.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais