Latvijā joprojām cer atrast naftu
Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem veiktais urbums izrādījies neveiksmīgs – naftas tur nav. Gudeniekos pumpis strādā, taču laukā nāk vairāk ūdens nekā naftas. Arī Dobeles struktūrā, virs kuras sapņotāji savulaik sapirka sīkus zemes pleķus cerībā uztaisīt lielu naudu, nekā nav.
Iespējams, tieši šīs neveiksmes sargā no naftas industrijas Nīcas dabas bagātības un vietējo iedzīvotāju mieru. Kopš sākotnējās sabiedriskās apspriešanas pagājis jau teju gads, taču darbības ierosinātājs – uzņēmums Baltic Oil Corporation PC – joprojām nav izņēmis Vides pārraudzības valsts birojā programmu, kādā veicams ietekmes uz vidi novērtējums. Taču laika vēl ir gana, jo izsniegtā licence derīga līdz 2039. gadam. Dabā pagaidām nekādas aktivitātes nav manāmas. Pērn novembrī notikusī sabiedriskā apspriešana parādīja, ka vietējie iedzīvotāji uzņēmēja Pētera Šmidres plāniem nav atsaucīgi, atskaitot tos dažus, kas iznomājuši zemi obligātā licences laukuma izmēru nodrošināšanai. Nīca atrodas pastiprinātas erozijas zonā. «Redzot, kādā tempā jūra paņem krastu, šķiet neprāts kaut ko te uzsākt,» spriež Nīcas novada domes pārstāve Gunita Šime. «Līdz jūrai taču ir palikusi tikai viena kāpa!»
Gudeniekos pumpē ūdeni
Ja urbēju īstais mērķis ir pārdot daudzsološus urbumus, tad viņiem par katru cenu jāpierāda, ka tur apakšā ne vien kaut kas ir, bet tas arī lietojams industrijā. Otrs P. Šmidres kompāniju apsaimniekotais naftas projekts Gudeniekos ticis krietni tālāk, taču arī to par veiksmīgu vismaz pagaidām saukt nevar. Pagasta pārvaldniece Daina Bērende stāsta, ka pumpis gan strādā, taču no ieguves teritorijas laukā brauc mašīnas ne tikai ar naftu, bet arī ūdeni, un «ūdens ir daudz». «Strādāt jau viņi tur strādā, bet paši teica – neiet tik viegli, kā bija domāts. Ne velti krievu laikā tur viss tika pamests.» Taču novadam atlec savs labums arī no biznesa imitācijas – tas saņem gan augstāku nekustamā īpašuma nodokli, gan maksu par iznomāto teritoriju. Lai saņemtu atļauju pētīšanai, uzņēmējam bija nepieciešams nodrošināt nepieciešamos licences laukuma izmērus. Ar pašu zemi nepietika. «Mums tāpat tās pļavas stāvētu tukšas – tad nu izdomājām piekļauties Šmidrem,» stāsta D. Bērende
Pēta un pēta, un pēta
Pats uzņēmums par Gudenieku projekta sekmēm klusē. Neatkarīgajai tiek sniegta vien vispārīga tehniska informācija: «Gudeniekos tiek īstenots SIA Baltic Oil Management projekts, kura licences laukumā atrodas pieci izpētes urbumi, no tiem trīs ir rekonstruēti padomju laika urbumi, bet divi – izveidoti no jauna. Vēl licences laukumā ierīkots tehnoloģiskais laukums, ko izmanto visu urbumu drošai un videi nekaitīgai ekspluatācijai. Joprojām turpinās ogļūdeņražu izpētes un eksperimentālās ieguves etaps, kura gaitā nepieciešams iegūt precīzus datus par ogļūdeņražu krājumiem un struktūru. Likumā paredzēts, ka izpētes stadija kopumā var ilgt līdz 10 gadiem.» Atbilde sniegta Sigitas Poželaites vārdā. Viņa ir uzņēmuma valdes locekle un vienlaikus arī vada lobēšanas nolūkos nodibināto sabiedrisko organizāciju Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija. Kas un vai vispār notiks Nīcā, esot atkarīgs no ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātiem, sabiedrības attieksmes un atbalsta ogļūdeņražu izpētei, kā arī valsts politikas kopumā attiecībā uz valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguvi. Galvenie pārmetumi vērsti Ekonomikas ministrijas virzienā – trūkst precīzas normatīvo aktu bāzes, grūtības biznesam rada «neloģiski birokrātiski šķēršļi».
Precīzāku skaidrojumu sniedz ministrija. Pašlaik tapšanas stadijā ir jaunie noteikumi Par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi. Tie divi ārzemju uzņēmumi, kas ieguvuši licences urbšanai jūrā, Balin Energy un Odin Energy Latvija, projektu konceptuāli saskaņojuši. Vietējais Baltic Oil Management iebilst gan pret iecerētajām administratīvajām procedūrām, gan atskaitīšanos valstij. Taču pati galvenā pretenzija ir pret normu, kas aizliedz ierīkot urbumu tuvāk par 100 metriem no blakus esošā zemes īpašuma, ja ar tā īpašnieku nav panākta vienošanās.
Kaimiņš, ar kuru nespēj vienoties P. Šmidre, ir Užavas alus un svarīgā zemes pleķa īpašnieks Uldis Pumpurs. Pēdējais jau pirms laba laika it kā atteicies no naftas pumpēšanas plāniem, taču prasa kompensāciju par viņa hipotētiskā naftas lauka aizskaršanu.
Latvijas Universitātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs profesors Valdis Segliņš par naftas meklētāju neveiksmēm nebrīnās: «Ja kāds pirms trīsdesmit četrdesmit gadiem kaut kur salasījis sēnes, tas nenozīmē, ka tās joprojām tur aug.»
Varētu domāt, ka priekšgājēju neveiksmes jaunus naftas meklētājus būs aizbaidījušas, taču, kā apgalvo Ekonomikas ministrija, noticis pretējais: «Ir interese arī no citiem uzņēmumiem.» Pēc neveiksmīgā urbuma jūrā tā esot pat pieaugusi.