Velmers iesniedzis "Liepājas metalurga" maksātnespējas pieteikumu

Šodien finanšu grūtībās nonākušās AS "Liepājas metalurgs" tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administrators Haralds Velmers iesniedza Liepājas tiesā uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu.

Tiesai šis pieteikums jāizskata nākamo divu nedēļu laikā. Maksātnespējas pasludināšanas gadījumā "Liepājas metalurgs" pilnībā pāries maksātnespējas administratora Velmera pārraudzībā, kura uzdevums būs sagatavot uzņēmumu pārdošanai sešu mēnešu laikā no tiesas lēmuma.

Pēc maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā Velmers biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja, ka "Liepājas metalurga" maksātnespējas pasludināšana pavērs jaunas iespējas gan pašam uzņēmumam, gan ilgtermiņā lielākajai daļai darbinieku.

"Protams, uzņēmuma sagatavošana pārdošanai nebūs viegls process. Tā gaitā arī darbiniekiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām, jo maksātnespējas procesa laikā tiks rūpīgi vērtēts, cik darbinieku varēs palikt uzņēmumā, lai veiktu "Liepājas metalurga" uzturēšanu periodā līdz investoru ienākšanai. Mans mērķis būs atrast pircēju, kurš vēlas atjaunot ražošanu un attīstīt uzņēmumu. Tāpēc es darīšu visu, lai ienāktu jauns investors un līdzšinējiem "Liepājas metalurga" darbiniekiem būtu iespēja atgriezties uzņēmumā," norādīja Velmers.

Jau ziņots, ka "Liepājas metalurga" akcionāri 30.oktobrī nolēma nepalielināt uzņēmuma pamatkapitālu par 100 miljoniem latu, kā tas bija plānots iepriekš. Akcionāru sapulcē tika pārstāvētas 15 884 205 akcijas no 16 981 033 akcijām jeb 94% no akciju kopskaita. Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu netika pieņemts, jo balsojums bija 74,9% nepieciešamo 75% vietā.

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 16 981 033 lati, bet akcionāru sapulcē bija paredzēts lemt, ka "Liepājas metalurga" pamatkapitāls ir 116 981 033 lati.

"Liepājas metalurga" vadība publiski vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu kapitalizēt uzņēmuma parādus valstij un tai piederošajiem uzņēmumiem kopsummā par 78,8 miljoniem latu, tos pārvēršot akcijās. Uzņēmums piedāvā kapitalizēt Finanšu ministrijas kredītprasības 51,9 miljonu latu apmērā, AS "Citadele banka" kredītprasības 12,4 miljonu latu apmērā un AS "Latvenergo" kredītprasības 14,5 miljonu latu apmērā.

Finanšu ministrija (FM) noraidījusi šo piedāvājumu kā neizpildāmu. FM aicina "Liepājas metalurgu" strādāt pie uzņēmuma iesniegtā un kreditoru saskaņotā TAP pasākumu plāna izpildes, nevis sniegt publiskus paziņojumus plašsaziņas līdzekļos. Maksātnespēja nenozīmē, ka uzņēmuma darbība nav atjaunojama. Uzņēmums var turpināt darbību citu akcionāru vadībā, tiem iegādājoties uzņēmuma aktīvus, piebilst FM.

Jau ziņots, ka 30.septembrī uzņēmuma TAP plānā paredzētais aizdevums desmit miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem netika saņemts. No 1.oktobra saskaņā ar likumu sākās 30 dienu periods, kurā ir iespēja pārkāpumus novērst, attiecīgi saņemt aizdevumu un piesaistīt investoru.

"Liepājas metalurga" akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals iepriekš paziņoja, ka panākuši vienošanos par 70% uzņēmuma akciju nodošanu Krievijas uzņēmumam "Daļpolimetall", lai investors varētu ieguldīt nepieciešamos līdzekļus rūpnīcā un pēc iespējas ātrāk atjaunot tehnoloģisko procesu. Tomēr darījums līdz šim tā arī nav noticis.

"Liepājas metalurgs" nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja "Liepājas metalurga" vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai "UniCredit" - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu "Prudentia Advisers".

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais