Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa administrators Haralds Velmers šodien plānojis iesniegt pieteikumu, lai pārkvalificētos šai lietā jau par maksātnespējas administratoru, un tiesai lēmums jāpieņem divu nedēļu laikā.
«Tas kuģis, ko līdz šim uzskatīja par nenogremdējamu, arvien straujāk tuvojas gruntij,» konstatē Liepājas mērs Uldis Sesks. Pilsētai jāmobilizējas Liepājas metalurga bankrotam – vairāk nekā 1500 bezdarbnieku pieplūdumam un straujam tikpat daudzu ģimeņu dzīves kvalitātes kritumam. Droši vien arī noziedzības pieaugumam. Negācijas pēc iespējas jāamortizē, ko atbildīgās institūcijas arī solās darīt, taču skaidrs, ka viegli nebūs.
Metalurgi krūšturus nešūs
Mērs prognozē: «Liepājai un liepājniekiem Liepājas metalurga maksātnespēja nozīmē ļoti, ļoti bargu ziemu. Tā atstās ietekmi ne tikai uz tiem darbiniekiem, kas strādā rūpnīcā, bet arī virknei saistīto nozaru – tirdzniecības nozarei, dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem…»
Pavasarī valdībā tika izstrādāts Liepājas atbalsta rīcības plāns – sliktākajam notikumu attīstības scenārijam, kas nu ir piepildījies. Taču plānam joprojām ir ierobežota pieejamība, un pat tie cilvēki, pie kuru kabinetiem nelaimīgo metalurgu rinda ar katru dienu kļūst garāka, nezina, ko viņiem atbildēt.
Liepājas metalurgu arodbiedrības priekšsēdim Jānim Gravam uz rokas nav uzņēmumu saraksta, uz kuriem sūtīt kolēģus. Nav zināms arī kādi kursi viņiem tiks piedāvāti. Ceturtdien Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāle vispārējā kārtībā piedāvāja 170 vakances – lielākā daļa zivju pārstrādē un tekstilapstrādē. Taču skaidrs, ka veči, kas visu mūži ar dzelzi strādājuši, krūšturiem rišiņas negrib šūt un nekad arī to neiemācīsies. «Mūsu cilvēkus interesē tehniskas lietas. Vajadzīgi metinātāju, mehatroniķu, šoferu un atslēdznieku kursi,» – to Grava arī skaidrojis ceturtdien notikušajā sanāksmē, kurā tikās nodarbinātāji, uzņēmuma vadība un administrators.
Būs arī valoda jāmācās
Visticamākais, būs nepieciešami arī latviešu valodas kursi, jo uzņēmumā strādā ļoti daudz krievu, kas, tāpat kā viņu vadītāji, vecajā labajā dzīvē nav uzskatījuši par nepieciešamu iemācīties valsts valodu. Taču bez valodas prasmes pāreja uz citu darbu varētu būt apgrūtināta. Tā vismaz pieļauj nodarbinātības aģentūras filiāles vadītāja Dace Baumane. Latviešu valodas kursos brīvu vietu pagaidām netrūkst. Savukārt citu kursu organizēšanai būs nepieciešami papildu līdzekļi. Pagaidām naudas vietā saņemti vien solījumi par tās piešķiršanu. Tomēr filiāles vadītāja ir samērā optimistiski noskaņota. Bezdarbnieku pabalstus atlaistie metalurgi saņems deviņus mēnešus, un, ja šobrīd mēnesī filiāle spējīga ar darbu nodrošināt 300 cilvēkus, tad pakāpeniski iekārtos arī rūpnīcas atlaistos. Turklāt ir vēl mobilitātes pabalsts, kas ļauj liepājniekiem meklēt darbu citās pilsētās, piemēram, Ventspilī, kur industrija ir attīstīta, un saņemt pabalstu ceļa apmaksai vai dzīvokļa īrei. Par darba iespējām metalurģijā ārpus Latvijas robežām aģentūrai gan nekādu ziņu nav. Tiem darbiniekiem, kas tomēr grib palikt savā nozarē, nāksies konkurēt par palikšanu uz apmēram 300 darbavietām, ko pagaidām solījis saglabāt administrators Haralds Velmers. Viņš mēģinās pārdot rūpnīcu vienā gabalā, tādēļ tai jāpaliek darbspējīgai. Precīzāk viņa tālākās rīcības plāns būs zināms pēc oficiālas maksātnespējas procesa pasludināšanas, taču iepriekš Neatkarīgajai viņš skaidroja, ka aktīvu pārdošana var sākties pēc diviem mēnešiem. «Gan investoriem, gan darbiniekiem dotajā situācijā tas ir labākais risinājums. Pirmajiem ir skaidri redzami spēles noteikumi ienākšanai kompānijā, otrajiem iespēja, ka Liepājas metalurgs ātrāk tiks atjaunots kā funkcionējošs darba devējs.»
Pabalstu slieksnis zemāks
Arī pašvaldība cenšas uzturēt optimismu, ticību, ka rūpnīca varētu atgriezties. Liepājas mērs Uldis Sesks atzīst: «Domāju, ka pilsēta bez Liepājas metalurga nepaliks. Varbūt nedaudz citādāka, varbūt nedaudz mazāka apjoma, taču tāda mēroga rūpnīca tukša nestāvēs. Jauni investori nav gatavi nākt iekšā rūpnīcā pie esošiem akcionāriem, bet tas nenozīmē, ka nav intereses par pašu rūpnīcu.»
Bet pagaidām pilsēta veic praktiskus soļus, lai pārciestu bargo ziemu. Ir pārskatīti saistošie noteikumi, kas regulē sociālās palīdzības sniegšanu. Iedzīvotāji maznodrošinātās personas statusu varēs saņemt, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli būs līdz pat 160 latiem līdzšinējo 130 latu vietā. Domes priekšsēdētājs skaidro: «Mēs nevaram izveidot speciālu fondu tikai Liepājas metalurga atbrīvotajiem darbiniekiem, taču, samazinot slieksni, no kura ir iespējams piešķirt maznodrošinātās personas statusu, mēs varam nodrošināt, ka tās personas, kam būs nepieciešama sociālā palīdzība, to tiešām arī saņems – gan pabalstus dzīvokļa komunālo maksājumu segšanai, gan brīvpusdienas skolā bērniem, gan atvieglojumus braukšanai sabiedriskajā transportā u.c. veida palīdzību, kāda tajā brīdī būs nepieciešama.»
Tomēr jebkurā gadījumā strādnieki, kuri no rūpnīcas aizgāja pavasarī, paliek ieguvējos. Līdz beigām palikušajiem arī algas apgrieztas līdz minimumam, tātad bezdarbnieku pabalsti iznāks mazāki, un uz vakantajām darbavietām konkurence lielāka. Kā atzīst arodbiedru vadītājs Jānis Grava: «Mēs visi palikušie cerējām līdz pēdējam brīdim. Maijā – ka atsāksim ražot jūnijā. Jūnijā – ka atsāksim jūlijā. Tagad paliekam zaudētājos.».