Absolūtais vairākums (79%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka ir jāpaaugstina sodi par transportlīdzekļu vadīšanu reibumā (55% - noteikti jā; 24% - drīzāk jā). Salīdzinoši biežāk sodu palielināšanu atbalsta sievietes, cittautieši un citā (ne latviešu) valodā galvenokārt ģimenē runājošie. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, oktobrī veiktais pētījums.
15% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neuzskata, ka ir jāpaaugstina sodi par transportlīdzekļu vadīšanu reibumā (11% - drīzāk nē; 4% - noteikti nē). Salīdzinoši biežāk starp šādu atbildi sniegušajiem ir vīrieši, vidzemnieki, kā arī respondenti, kuri paši sev ir darba devēji.
6% aptaujāto nav skaidras atbildes uz šo jautājumu. Salīdzinoši biežāk konkrēta viedokļa par reibumā braucošu transportlīdzekļu vadītāju sodīšanu nav iedzīvotājiem ar salīdzinoši augstākiem ģimenes ienākumiem.
Puse (51%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka ir jāatņem vadītāja apliecība uz mūžu tiem autovadītājiem, kuri izraisījuši satiksmes negadījumu, vadot transportlīdzekli reibumā (26% - noteikti jā; 25% - drīzāk jā). Salīdzinoši biežāk šādu soda mēru atbalsta Kurzemes reģiona iedzīvotāji, kā arī aptaujātie ar mēneša ienākumiem 101 - 200 latu uz vienu ģimenes locekli.
Vairāk nekā trešā daļa (39%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neuzskata, ka ir jāatņem vadītāja apliecība uz mūžu tiem autovadītājiem, kuri izraisījuši satiksmes negadījumu, vadot transportlīdzekli reibumā (29% - drīzāk nē; 10% - noteikti nē).
Desmitajai daļai (10%) aptaujāto nav skaidras atbildes uz šo jautājumu.