Lai arī līdz nākamā gada sākumam, kad no virszemes bezmaksas apraides aiziet komerctelevīzijas MTG kanāli LNT un TV3, palikuši tikai divi mēneši, pašlaik vēl nav zināms, kas aizpildīs atbrīvojušos virtuālo telpu. Skaidrs vien tas, ka tur būs Latvijas Televīzijas (LTV) 1. un 7. kanāls.
Lai šī telpa nepaliktu pustukša, viens no variantiem, ko piedāvā Nacionālā elektronisko plašsaziņu līdzekļu padome (NEPLP): komerctelevīzijas varēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma konkursā, kura nolikumu plānots izstrādāt līdz 14. novembrim. Pašlaik likums pieļauj privātajam komersantam piešķirt 15% no šā pasūtījuma apjoma, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā skaidroja NEPLP priekšsēdis Ainārs Dimants, piebilstot, ka MTG jau paudusi interesi par šādu iespēju. «Tālākais būs atkarīgs no šo telekanālu patiesās vēlmes pasūtījumu saņemt. Te gan var būt runa par specifiskiem raidījumiem, bet ne visas programmas apraidi,» uzsvēra A. Dimants. Apraidei esot paredzēti apmēram miljons latu – neatkarīgi no tā, cik kanālu šajā apraides paketē ir, taču – lai no pieciem iespējamajiem kanāliem tiktu aizpildīti nevis tikai divi, bet visi, tiekot plānots piesaistīt arī privātos šīs nozares uzņēmējus, arī – reģionālos un vietējos. LTV kanāliem tādējādi varētu tikt tērēti 500 000 latu, bet pārējie varētu pretendēt uz atlikušo pusmiljonu. Ja nebūs interese no nacionālajām komerctelevīzijām, prioritāti liks uz sabiedrisko TV programmu attīstīšanu, piemēram, veidojot atsevišķus tematiskus kanālus (kultūras, jauniešu). A. Dimants pieļauj arī kabeļoperatoru pamatpaketes izveidi, tas ir, tādu, kas vērsta uz Eiropas Savienības dalībvalstu TV programmām. Lietuvā vienā no bezmaksas kanāliem esot skatāma BBC programma angļu valodā. Pašlaik padomei gan neesot tādu tiesību (taču tādas būtu nepieciešamas) pieņemt lēmumu par ES dalībvalsts sabiedriskā TV programmu iekļaušanu. «Kāpēc gan lai kāds kanāls paliktu tukšs un pa tukšo grieztos? Domāju, ka BBC vai ARTA būtu interesanta alternatīva mūsu skatītājam,» pauda NEPLP priekšsēdis.
Sēdē izskanēja kritiski vārdi NEPLP virzienā, pārmetot kavēšanos gan šā, gan must carry jeb obligātās retranslācijas pienākuma (saglabāt to vai ne), kura regulācija beigsies 2014. gada 1. janvārī, jautājuma risināšanā. Komisijas vadītāja Ināra Mūrniece uzsvēra, ka NEPLP jau pirms gada ticis mudināts strādāt šajā virzienā un nu «visi termiņi jau ir garām», bet nekas konkrēts nav izdarīts.
Klātesošie arī aicināja izvērtēt, cik dzīvotspējīga ir bezmaksas apraide, un pauda bažas, ka jau tagad bezmaksas apraides kanālos krities skatītāju skaits, arī – LNT un TV3. Tam gan iebilda komerctelevīziju pārstāvji, norādot, ka tas lielākoties skaidrojams ar to, ka televīzijai kopumā sarukusi auditorija. Tika vērsta uzmanība uz to, ka ir vērojams retranslēto Krievijas kanālu pieaugums, jo «vietējie ar tiem nespēj konkurēt». Arī kabeļoperatoriem pieslēgumu skaits kopumā esot samazinājies, pieaudzis tikai tiem, kas piesaistījuši ar izdevīgu platjoslas interneta pakalpojumu piedāvājumu. Nozares speciālisti uzsvēra, ka situācija ir komplicētāka, nekā izskatās, tāpēc vajadzīga padziļināta analīze, ne tikai no tirgus pētījuma aģentūrām paņemti dati, ko minējusi NEPLP savā «neoficiālajā vēstulē».
Ne LNT, ne TV3 bezmaksas apraidē neatgriezīsies, un, iespējams, tāpēc izlemj arī nepiedalīties konkursā par sabiedrisko pasūtījumu, tādā gadījumā varētu atbalstīt citu komerckanālu ienākšanu šajā telpā, rosināja Lattelecom pārstāvis Toms Meisītis. Deputāts Boriss Cilēvičs gan piebilda, ka jābūt uzmanīgiem un jāveido tādi kritēriji, kas ļautu ienākt tikai kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem.
Lai veidotu efektīvāku jauno bezmaksas virszemes apraides modeli un grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, komisija nolēma izveidot darba grupu.