Šogad janvārī kādā mājā Rēzeknē izcēlās ugunsgrēks. Iedzīvotāji attapās, ka aukstajā naktī aizsalis ūdensvads, un mēģināja kāpņu telpā to atkausēt ar elektrisko sildītāju. Rezultātā aizdegās sildītāja kabelis, jo slodze bija pārāk liela.
Šis nav vienīgais tāds gadījums Latvijā, tāpēc pašvaldības SIA Rīgas ūdens (RŪ) aicina laikus pārliecināties, ka ūdensvada un kanalizācijas komunikācijas ir sagatavotas ziemai.
Pārbaudiet bēniņus un pagrabus!
RŪ tehniskais direktors Gatis Krauze saka: «Rīgas ūdens vēršas pie iedzīvotājiem, apsaimniekotājiem un īpašniekiem ar ikgadēju atgādinājumu par pagrabu un bēniņu telpu siltināšanu. Ir vecās ūdensapgādes sistēmas, kam sadales tīkls iet caur bēniņiem, bet lielākajai daļai – caur pagrabiem. Šīm abām telpām parasti pievērš maz uzmanības.» Pat ja caurules bēniņos ir nosiltinātas, pirms ziemas sezonas ieteicams lieku reizi pārbaudīt, vai siltumizolācija nav bojāta, jo bēniņos mēdz iekļūt putni un kaķi. RŪ pieredze liecina, ka lielākās problēmas sagādā pagrabtelpas. Nereti tām tiek izsisti logi, tāpēc pastāv lielāks risks, ka ūdensvada caurules aizsals, to veicina caurvējš no vaļā atstātām lūkām, logiem un durvīm.
Tāpēc namu pārvaldniekiem un īpašniekiem ir jāpārliecinās, vai nav palicis vaļā kāds logs, ventilācijas lūkas vai durvis. Dzīvniekmīļi tās visbiežāk atstāj vaļā, lai bezsaimnieka kaķi varētu ielīst sildīties. Reti, bet tādi gadījumi ir bijuši arī daudzdzīvokļu mājās. «Tad iedzīvotāji meklē vainīgo. Parasti vaino apsaimniekotāju vai Rīgas ūdeni, ka nepiegādājam ūdeni, kaut arī iemesls ir pašu acu priekšā. Kad ir tikai piecu vai desmit grādu sals, tikmēr nejūt, ka logi vai durvis stāv vaļā. Ja ir aukstāks un sals pieturas nedēļu, tad problēmas kļūst sāpīgākas,» saka G. Krauze.
Kāpņu telpās – durvis ciet
Kaķu glābšanas vārdā iedzīvotāji mēdz noņemt arī atsperes kāpņu telpu ieejas durvīm vai atstāj tās puspavērtas. Kopā ar dzīvniekiem pagrabā un kāpņu telpā iekļūst aukstums. Un caurules aizsalst. Cilvēkiem, iespējams, šķiet, ka ūdensvads ir kaut kur noslēpts, tāpēc tam nekas nenotiks. Ūdensvada un kanalizācijas stāvvads atrodas kāpņu telpās īpašās šahtās, tāpēc, ja durvis vai logus atstāj vaļā, tad aukstumā caurules var aizsalt pat apkurinātās (kā kāpņu telpa), bet krietni izsaldētās telpās.
Cieš paši un arī kaimiņi
Daudz problēmu aizsalis ūdensvads sagādā nelielās mājās, ar četriem, sešiem dzīvokļiem, kas būvētas pirms daudziem desmitiem gadu, un, visticamāk, tādas nav pienācīgi uzturētas, jo cilvēki nevar atlicināt naudu šim mērķim. Tādas mājiņas atrodas Āgenskalnā, Čiekurkalnā – vēsturiskajos Rīgas strādnieku rajonos. Ēkās bez centralizētās apkures nereti ūdensvads aizsalst, ja kādu dzīvokli ilgstoši neapkurina.
Vēl kāds šādu problēmu iemesls ir nepareizi izbūvēta ūdensvada un kanalizācijas sistēma – vai nu pārāk tuvu pamatiem, vai kādām ūdenstilpēm, kas aizsalst, vai arī ierīkota telpās, kuras nav paredzēts apkurināt. Iedzīvotāji mēdz veikt pārbūves un nenoskaidrot, kāda diametra cauruļvadi nepieciešami un kur tie jānovieto. Taupības nolūkos tos mēdz izbūvēt pie ārsienas un nenosiltināt.
Kā rīkoties?
Sekli iebūvētas caurules no sala kaitējuma var pasargāt, saglabājot dabisko siltumizolāciju – sniegu. Ja pagalmā ieklāto bruģīti vai citu materiālu noskrāpēsiet tīru jo tīru, aukstumam vairs nebūs barjeru.
Ja ir ieplānota cauruļvadu izbūve, tad iepriekš ieteicams iepazīties ar tehniskās specifikācijas noteikumiem un kontrolēt, vai būvnieks tos ievēro. Cauruļvadi, jo īpaši no plastmasas, ir jāierok pietiekami dziļi vai arī jāsiltina. Pretējā gadījumā bez ūdens var nākties dzīvot visu ziemu, ja nebūs iespējams veikt rakšanas darbus. Arī atkausēt tādus cauruļvadus ir grūtāk.
G. Krauze norāda, ka pietiekami daudz ko var paveikt arī bez lieliem tēriņiem – aizvērt durvis, lai nestāv līdz kājai vaļā, izsistā stikla vietā ventilācijas lūku vai pagraba logu aizklāt ar finieri. Arī siltumizolācijas materiāli, zem kuriem caurules var paslēpt, nemaksā ļoti dārgi. Jo īpaši, ja salīdzina ar izmaksām par cauruļvadu atkausēšanu vai pārbūvi.
Ja pārbūve vai siltināšana uzreiz nav iespējama, tad ēkās ar mazu ūdens cirkulāciju, lai neaizsaltu iekšējais ūdensvada tīkls, lielā salā regulāri jānodrošina ūdens plūsma: pavisam vienkārši – jāatgriež krāns un ūdens jātecina mazā strūkliņā vai jānoregulē tā, lai ūdens vismaz pilētu.
Iepriekšējos gados ziemas bijušas dikti aukstas un ļoti daudzi ēku īpašnieki vai pārvaldnieki vērsās pie RŪ ar lūgumu atkausēt aizsalušos cauruļvadus. Ja tie nav uzņēmuma apsaimniekošanā esoši ūdensvadi (un visbiežāk aizsalst ēku iekšējie vadi), tad RŪ nav tiesību rīkoties, vien informēt par firmām, kas nodarbojas ar aizsalušu cauruļu atkausēšanu.
Ja sals ir spēcīgs un ilgstošs, tad var rasties situācijas, kad RŪ darbiniekiem nepietiek kapacitātes, lai ātri novērstu bojājumu. Uzņēmuma preses sekretārs Artūrs Mucenieks atceras, ka aukstajā ziemā pirms diviem gadiem dienā bija pat 18 izsaukumu un visas brigādes strādāja vienlaikus. «Jāsaprot, ka tādās situācijās avārijas dienests var arī neatbraukt ātri. Jo nepietiek jaudas un kapacitātes,» viņš piebilst.
***
UZMANĪBU!
• Cauruļu atkausēšanai nedrīkst lietot atklātu liesmu!
• Ja caurules ir no metāla vai čuguna, sasalušo vietu var mēģināt atkausēt ar celtniecības fēnu vai sildītāju.
• Ja caurules ir no plastmasas, tās var censties atkausēt ar karstu ūdeni (lielā salā ūdens gan ļoti ātri atdzisīs) vai smiltīm, vai celtniecības fēnu. Jāpārliecinās, vai kabelis nav bojāts un spēj izturēt lielu slodzi.
***
UZZIŅAI
Ko darīt, lai ūdensvads un kanalizācija neaizsaltu?
• Masveida cauruļu aizsalšana sākas, ja gaisa temperatūra ir mīnus 20, mīnus 25 grādi.
• Cauruļvadi jāizbūvē pietiekami dziļi. Ūdensvadam plastmasas cauruļvadi jāliek apmēram divu metru dziļumā, bet kanalizācijai caurules
nevajadzētu likt seklāk par 80 centimetriem.
Ja caurules ieliktas seklāk, tad tās ieteicams siltināt.
• Iedzīvotāji mēdz veikt pārbūves un nenoskaidrot, kāda diametra cauruļvadi nepieciešami un kur tie jānovieto. Taupības nolūkos tos mēdz izbūvēt pie ārsienas un nenosiltināt. Ja nebūs siltumizolācijas, tad, jau sākot no mīnus 15 grādiem, šādā veidā izbūvēti cauruļvadi var aizsalt.
• Ja nav iespēju sekli izbūvētus cauruļvadus ne siltināt, ne pārbūvēt, tad ļoti aukstā laikā ir jānodrošina nepārtraukta ūdens plūsma. Proti, lai ūdens vai nu tecētu tievā strūkliņā, vai arī pilētu, jo tad ūdens nesasals. Arī tad, ja caurules ir siltinātas, mēdz gadīties, ka sals izkož cauri siltumizolācijai. Ilgstoša sala laikā ūdens tecināšana pasargā šādu ūdensvadu no aizsalšanas. Sākotnēji varētu šķist, ka šī nav ekonomiska metode, tomēr cauruļvadu atkausēšana vai pārbūvēšana izmaksās daudz dārgāk nekā maksa par ūdeni.