Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) iegūst labus, atsaucīgus darbiniekus, savukārt jaunieši ar augstāko izglītību darba iemaņas un pieredzi, kas jauniem speciālistiem ir būtiska, lai atrastu savu īsto vietu darba tirgū, Neatkarīgajai uzsver NVA Rīgas reģionālās filiāles Apmācību daļas nodarbinātības organizatore Vaira Amatniece, vērtējot Eiropas Sociālā fonda atbalstīto projektu bezdarbnieku apmācībai un konkrēti darba prakses vietu izveidi jauniešiem ar augstāko izglītību sasniegumus.
Projekta ietvaros atbalstu saņēmuši jau 369 jaunieši bezdarbnieki un aptuveni 80 procenti jauniešu pēc dalības pasākumā ir atraduši pastāvīgu darbu.
NVA kopš 2010. gada īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu, veidojot darba prakses vietas jauniešiem līdz 25 gadiem ar augstāko izglītību. Iesaistoties nodarbinātības pasākumā, viņi apgūst nodarbinātības aģenta asistenta zināšanas un darba iemaņas, saņemot ikmēneša stipendiju – 150 latu. Projekta laikā NVA praktizējušies jau 369 jaunieši bezdarbnieki. Tieši Rīgas reģionālajā filiālē šajā laikā praktizējušies 118 jaunieši, no kuriem 74 uzsākuši darba attiecības.
Kārlis Kalniņš (26 gadi) ir viens no jauniešiem, kurš pašlaik praktizējas NVA. Viņš ieguvis psiholoģijas bakalaura grādu. «Strādāt pilntiesīgi par psihologu var, ja esi ieguvis maģistra grādu, taču finansiālu apstākļu dēļ man nebija iespējas studijas turpināt, tāpēc nolēmu meklēt darbu,» atklāj Kārlis. Pēc kāda brīža reģistrējies arī NVA, lai paplašinātu iespējas darba meklējumos, un viņam piedāvāta iespēja kļūt par asistentu. «Šis piedāvājums man nāca pareizā brīdī, un tas sniedz vērtīgu pieredzi valsts pārvaldē, kas augstu kotējas darba tirgū. Ja arī dalība pasākumā nedod garantiju, ka man noteikti būs darbs, tad es gūstu vērā ņemamu pieredzi, esmu darba ritmā.» Jaunieša darbs NVA pašlaik ir saistīts ar cilvēkiem, kur lieti noder psiholoģijas zināšanas. Viņš iesaka praktiski jebkuram, kurš studē psiholoģiju, iepazīt cilvēkus šādā veidā, jo NVA var satikt visplašāko klientu loku. «Vislabprātāk es paliktu strādāt NVA, kā arī nākotnē turpinātu psiholoģijas studijas,» Kārlim ir skaidrs nākotnes redzējums.
«Jaunieši ir dažādi – daļai ir bijusi darba pieredze, daļai tās nav,» norāda jauniešu prakses vadītāja Vaira Amatniece, «tomēr svarīgākais ir tas, ka jaunieši vēlas apgūt jaunas zināšanas, īpaši darba prasmes, kuru daudziem uzreiz pēc augstskolas tomēr trūkst. Jauniešiem tā ir lieliska iespēja – iegūt darba pieredzi, uzzināt, kā ir strādāt valsts pārvaldē, kā arī saprast, vai šis darbs ir cilvēka aicinājums». Jauniešiem NVA vispirms piedāvā apmācības, pēc kurām viņi sāk strādāt kā nodarbinātības aģenta asistenti.
Aptuveni 80 procenti no jauniešiem pēc dalības pasākumā atraduši pastāvīgu darbu, bet vairāk nekā 60 jauniešu strādā tieši NVA. «Mēs esam ieguvuši ļoti labus darbiniekus, turklāt, strādādami vēl par asistentiem, jaunieši paveic lielu darbu un būtiski atslogo speciālistus, kuri var vairāk veltīt darbam tieši ar bezdarbniekiem,» secina V. Amatniece. Jauniešu galvenais ieguvums ir pieredze, izpratne par valsts pārvaldi – gadījumā, ja viņi vēlas, un to daudzi arī dara, meklē izaugsmes iespējas, virzās pa karjeras kāpnēm gan aģentūrā, gan piesakoties konkursos citās iestādēs. Darbu valsts pārvaldē jaunieši vērtē augstu, uzskatot to par perspektīvu un drošu.
Pēc ekspertu vērtējuma, Latvijā joprojām ir augsts jauniešu bezdarbs, un 11 procenti no jauniešiem bezdarbniekiem ir tieši ar augstāko izglītību. «Tas lielākoties ir tādēļ, ka augstskolā iegūtās zināšanas nav saistītas ar reālo, praktisko darba dzīvi,» uzskata V. Amatniece. Novērojumi liecina, ka nereti arī paši jaunieši pēc augstskolas ir kūtri darba meklējumos. Izvērtējot projekta sniegto atbalstu klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanā un ievērojot NVA darbinieku skaitu un kapacitāti, kā arī faktu, ka bezdarbnieku skaits Latvijā ir augsts, Eiropas Sociālā fonda projekts Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība – 3. kārta (Nr.1DP//1.3.1.1.3/10/IPIA/NVA/001) ir pagarināts līdz 2014. gada 30. jūnijam.
***
UZZIŅAI
Jauniešu bezdarbs Latvijā
Latvijā ir 8752 jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem, tas ir, 9,6% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita
Jauniešu bezdarbnieki ar augstāko izglītību ir 999 jeb 11%
Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra, 2013. gada septembris