Kazahstānas vēstnieks: Mūsu mērķis ir iekļūt pasaules visattīstītāko valstu trīsdesmitniekā!

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Kazahstānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Bauržans Mukhamedžhanovs.

– Latvijas prezidents Andris Bērziņš ir iezīmējis Latvijas ārpolitisko līniju – veidot attiecības ar Centrālās Āzijas valstīm. 2013. gada jūnijā Latvijas prezidents Andris Bērziņš oficiālā vizītē apmeklēja Kazahstānu kopā ar lielu Latvijas uzņēmēju delegāciju. Pirms divdesmit gadiem Kazahstānā ikviens zināja, kur atrodas Latvija. Vai pašlaik jau nav par vēlu atjaunot attiecības ar Kazahstānu un citām Centrālāzijas valstīm?

– Šādas iniciatīvas nav par vēlu. Mēs labi saprotam, ka 20 gadus jums bija jāveic daudz svarīgāks uzdevums – jāatjauno Latvijas valstiskums. Arī mēs veidojām savu valsti, radījām likumdošanas un valstiskuma ietvaru. Kad viens svarīgs mērķis ir sasniegts, tad ir laiks nospraust nākamo. Jāatzīmē, ka Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vizīte Kazahstānā bija izcili veiksmīga. Man bija liels pagodinājums pavadīt Latvijas valsts prezidentu visas vizītes laikā. Visemocionālākais bija pats vizītes sākums. Andris Bērziņš vispirms apmeklēja nevis galvaspilsētu, bet gan Karagandas tuvumā (Spaskā) izveidoto memoriālu, lai atklātu piemiņas zīmi latviešiem, kuri padomju laikā šeit bija ieslodzīti nometnē. Pieminekļa atklāšanas laikā bija klāt gan bijušie ieslodzītie, gan bijušo ieslodzīto radinieki. Tika atvesta zemes sauja no Latvijas... Tas bija ļoti emocionāls un ļoti labdabīgs sākums, kas apliecināja, ka mūsu valstīm ir kopīga vēsture, kopīga sāpe mūsu tautu likteņos.

Tālāk sekoja prezidenta Andra Bērziņa vizīte Kazahstānas galvaspilsētā Astanā. Viņš tikās ar Kazahstānas prezidenta Nursultanu Nazarbajevu, ar Kazahstānas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Nurlanu Nigmatulinu ar Kazahstānas Republikas Ministru prezidentu Seriku Akmetovu. Pēc tam Valsts prezidenta oficiālā vizīte turpinājās Almatā, kur jūsu prezidentam bija tikšanās ar Almatas un Latvijas uzņēmējiem, tikšanās ar Almatas pilsētas mēru Akmecanu Jesimovu, Madeu sporta kompleksa un Almati kalnu kūrorta Shymbulak apmeklējums.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš pievērsa lielu uzmanību ne tikai jautājumiem par abpusēji izdevīgiem ekonomikas projektiem, par tranzīta, loģistikas un ārējās tirdzniecības jautājumiem, bet iedziļinājās un pārrunāja sadarbības iespējas kultūras un izglītības jomā. Astanā notiek plaša kultūras objektu būvniecība. Astanā ir atklāts pilnīgi jauns operas teātris. Kad noslēdzās Andra Bērziņa tikšanās ar Kazahstānas prezidentu Nursultanu Nazarbajevu, tad viņi abi, neievērojot protokolu, iekāpa Nursultana Nazarbajeva auto un kopā izbrauca cauri Astanai. Latvijas prezidentam tika parādīta jaunā operas ēka un citas būves, kas ir patiess galvaspilsētas lepnums.

Andris Bērziņš atzīmēja, ka arī Latvijas Nacionālajai operai ir gan ļoti senas tradīcijas, gan iespaidīgi panākumi mūsdienās. Daudzi Latvijas Nacionālās operas dziedātāji tagad ir iekarojuši pasaules labāko operu skatuves. Abi prezidenti pārrunāja iespēju, lai Kazahstānas labākie operdziedoņi uzstātos Rīgā, bet labākie Latvijas mākslinieki viesotos Kazahstānā. Manuprāt, tas ir ļoti apsveicami, ka abi prezidenti var dot impulsu attiecību uzlabošanai visplašākajās jomās. Sakari veidojas gan parlamentu, gan valdību līmenī. 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un man bija tikšanās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, lai kazahu mākslinieki šajā laikā ierastos Rīgā un ar Latvijas palīdzību iepazīstinātu Eiropu ar savu daiļradi.

– Viena no Latvijas un Kazahstānas sadarbības formām ir izglītība. Kādās specialitātēs un kādās valodās Latvijā varētu mācīties kazahu studenti?

– Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai jaunieši iegūtu vislabāko izglītību. Pat ekonomiski vissmagākajā laikā, krīzes grūtākajā posmā tika aizsākta prezidenta programma Nākotne, kuras ietvaros 500 jaunieši katru gadu tika nosūtīti mācīties uz labākajām Rietumu augstskolām. Ļoti daudzās nozarēs Kazahstāna ir pieņēmusi Eiropas standartus – finansēs un banku sfērā, izglītības sistēmā, ražošanā utt.

Kazahstānā ir trīs valodu politika. Jaunajai paaudzei ir jāapgūst trīs valodas – kazahu, krievu un angļu, ja vēl zinās ķīniešu, franču vai kādu citu valodu, tad vispār izcili.

Ja runā par specialitātēm, tad Kazahstānā ir ievērojama pārprodukcija daudzās humanitārās nozarēs. Ir pārāk daudz juristu, ekonomistu, finansistu, starptautisko attiecību speciālistu. Tiem ir grūti atrast darbu. Savukārt akūti pietrūkst tehnisko speciālistu, inženieru, ģeologu, arhitektu, celtnieku. Mēs esam ļoti ieinteresēti sadarbībā tehnisko specialitāšu jomā. Kazahstānai ir vajadzīgi speciālisti naftas ģeoloģijā, urbšanas darbu, zemūdens darbu pratēji. Rietumu uzņēmumi, lai veiktu ieguves darbus, atved savu darbaspēku. Kazahu darbiniekiem nav sertifikācijas darbam ar konkrētu aparatūru. Mēs prasām, lai investori apmāca vietējos darbiniekus, lai Kazahstānas pilsoņi apgūtu šīs stratēģiskās specialitātes. Ja šie speciālisti var iegūt izglītību Latvijā, iziet praksi Norvēģijā vai kur citur, tad ir pamats ļoti ciešai sadarbībai izglītības jomā. Latvijā var mācīties daudz lētāk nekā Amerikas augstskolās. Arī dzīvošana šeit ir daudz lētāka, turklāt valodu vide ir saprotama. Vērtējot cenas un kvalitātes attiecību, Latvijas izglītības sistēma ir ļoti pievilcīga.

No savas puses aicinu augstskolu vadītājus sazināties ar mums un izteikt savus priekšlikumus.

Latvijas augstskolu kvalitāti Kazahstānā vērtē ļoti augstu. Pazīstamais kazahu kosmonauts Talgats Musabajevs ir pabeidzis Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu.

Šobrīd Latvijas augstskolās ir uzņemti aptuveni četrdesmit Kazahstānas studenti – inženierzinātņu, aviācijas, transporta, vadības, tūrisma un medicīnas specialitātēs.

Daudzi speciālisti no Latvijas brauc strādāt uz Kazahstānu. Ja vērtējam izsniegtās vīzas, tad tie ir konsultanti, pārtikas tehnologi, pavāri, finansisti, sportisti un treneri, īpaši basketbolā. Protams, daudz ir arī to, kas darbojas Latvijas un Kazahstānas galvenajā sadarbības virzienā transportā un loģistikā.

– Latvija ir ES dalībvalsts. Kazahstāna ir Muitas savienības dalībvalsts. Kā jūs vērtējat pirmo gadu, kad ir sākusies brīva preču kustība starp Krieviju, Kazahstānu un Baltkrieviju?

– Arī šī ir viena no investīciju priekšrocībām Kazahstānā. Ja Kazahstānas teritorijā tiks veidots uzņēmums, tad tā produkcijai ir atvērti Baltkrievijas un Krievijas tirgi. Es saredzu plašas iespējas, piemēram, Latvijas pārtikas rūpniecībai sadarboties ar mums kopēju uzņēmumu veidošanā. Ar Lietuvu šādi sadarbības piemēri jau ir – Francijas autogigants Renault ceļ rūpnīcu Kazahstānā, savukārt rezerves daļas un nepieciešamās detaļas piegādās konteineru vilciens Baltijas vējš, kuru nokomplektēs Lietuvā.

Kopā ar Franciju ražojam helikopterus. Kopā ar General Electric – dīzeļlokomotīves. Igaunija savām vajadzībām dīzeļlokomotīves jau pasūtīja Kazahstānā utt.

Mūsu mērķis ir kļūt ne tikai par izejvielu eksportētāju, bet Kazahstānas dabas bagātības pārstrādāt precē ar lielāku pievienoto vērtību.

Ja runājam par pirmo pieredzi Muitas savienībā, tad mums ar Krievijas Federāciju ir 7,5 tūkstošus kilometru gara sauszemes robeža. Kazahstānai atrašanās vienotā muitas telpā ar Krieviju ir ļoti svarīga. Galvenās Kazahstānas eksporta preces ir izejvielas – nafta, gāze un citi derīgie izrakteņi. Muitas savienības ietvaros mums ir vislabvēlīgākie tarifi.

No Kazahstānas rietumiem līdz Latvijai ir 3000 km, no Kazahstānas līdz Krievijas Tālajiem Austrumiem – 8000, taču ogles ir izdevīgāk vest uz Tālajiem Austrumiem, jo dzelzceļa tarifi šajā virzienā ir izdevīgāki. Protams, viss nav tik rožaini. Krievijas un Baltkrievijas preču ražotāju cenas un kvalitātes attiecība ir labāka nekā kazahu ražotājiem. Baltkrievijas pārtikas preču cenas un kvalitātes attiecība nav mums par labu. Ilgtermiņā tas ir liels izaicinājums Kazahstānas uzņēmējiem. Ir jāuzlabo kvalitāte, jāmazina izmaksas, jāievēro normas un standarti, jāpāriet uz mūsdienu tehnoloģijām. Tā varbūt ir lielā Latvijas iespēja – eksportēt savas zināšanas un tehnoloģijas uz Kazahstanu, lai tā sasniegtu Eiropas līmeni. Kad kazahu precēm kvalitāte un izmaksas būs vienādas ar citu zemju precēm, tad izdevīgāk būs pirkt kazahu preces, jo citām precēm transporta izmaksas, lai tās vestu uz Kazahstānu, būs lielākas. Tad kazahu precēm būs priekšrocības.

Muitas savienības domstarpības risina komiteja, kas darbojas Maskavā. Ja nevar atrisināt premjeru līmenī, tad jautājumu risina prezidentu līmenī! Vērtējot Muitas savienības plusus un mīnusus, plusu ir vairāk nekā mīnusu.

– Kādus jūs saskatāt šķēršļus Latvijas un Kazahstānas attiecību uzlabošanā?

– Manuprāt, visvairāk mūsu attiecības apgrūtina vīzu jautājums. Kazahstānas pilsoņiem ir visai sarežģīti iegūt Latvijas vīzu. Savukārt no savas puses Kazahstāna ir ievērojami vienkāršojusi vīzas iegūšanas procedūru Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas iedzīvotājiem, lai brauktu uz Kazahstānu, nav vajadzīgas dokumentu kaudzes, ielūgumi. Procedūra ir relatīvi vienkārša. Jāvēršas konsulātā, un pamatā jautājums tiek operatīvi atrasināts. Atrisinot vīzu jautājumu, ievērojami palielināsies tūristu skaits no Kazahstānas.

– Vai Kazahstāna ir atradusi savu vietu globālajā pasaulē?

– Kazahstānai ir neaizstājama vieta pasaules enerģētikā. Mēs esam devītajā vietā pasaulē, vērtējot naftas un akmeņogļu krājumus, bet pēc urāna krājumiem Kazahstāna ir otrajā vietā starp visām pasaules valstīm.

Kazahstānas cinka un volframa krājumi ir vislielākie pasaulē. Tā ir starp pasaules līderiem arī sudraba, svina, hroma molibdēna, fluorīda un zelta ieguvē. Protams, Kazahstāna ir ļoti atkarīga no globālajiem procesiem. Ja Amerikas ekonomikai ir problēmas – lejupslīde, tad tas nekavējoties ietekmē dolāra kursu un atsaucas uz Kazahstānas ekonomiku. Ja Eiropā ir lejupslīde, tad ir mazāks metālu pieprasījums, un tas nekavējoties atsaucas Kazahstānā. Tāpēc arī mūs smagi skāra 2008. gada krīze. Tikai laikā, kad daudzās attīstītās valstīs tika veikti valsts izdevumu samazinājumi, īpaši sociālajām vajadzībām, Kazahstānā, pat globālās krīzes laikā, sociālās izmaksas tika divkāršotas, īpaši palielinot pensijas un valsts sektorā nodarbināto algas. Krīzes laikā netika pieļauts bezdarba pieaugums, un pašlaik bezdarba līmenis ir 5,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Šajā laikā mēs aizsākām arī vairākas starptautiskas iniciatīvas, lai novērstu reģionālā un globālā mēroga krīzes nākotnē. Viena no šādām platformām ir Astanas ekonomikas forums, kurā pulcējas pasaules vadošie ekonomikas sfēras zinātnieki, politiķi un biznesa pārstāvji.

Kazahstānas Republikas prezidents Nursultans Nazarbajevs uzsāka iniciatīvu izveidot komunikācijas platformu G Global, kuras mērķis ir pulcēt pasaules gaišākos prātus, lai izstrādāt risinājumus globālās finanšu krīzes pārvarēšanai. Visu valstu zinātnieki, talantīgākie jaunieši, iedzīvotāji un uzņēmumu darbinieki tiek aicināti ģenerēt idejas, tās piedāvāt un apspriest. Komunikācijas platformā G Global jau ir iesaistījušies 30000 cilvēku no 150 valstīm.

Es aicinu Latvijas iedzīvotājus pievienoties ar savām idejām par globālās ekonomikas reformām un reģistrēties www.group global.org komunikatīvā platformā. Kopīgi varam piedalīties tiešsaistes konferencēs, publicēt savu zinātnisko darbu rezultātus, izteikt viedokļus par pasaules ekonomikas virzieniem, novērtēt un izcelt savas valsts pieredzi utt.

Minēšu vēl vienu globālo iniciatīvu. Kazahstāna ir valsts, kas labprātīgi atteicās no kodolieročiem, lai gan pēc PSRS sabrukuma tie mums bija. Mēs aicinām visas pasaules kodolvalstis sekot šim piemēram. Mēs aicinām visus pasaules, arī Latvijas, iedzīvotājus parakstīt aicinājumu par atteikšanos no kodolieroču izmēģinājumiem un pilnīgu kodolieroču aizliegumu. Šī programma saucas ATOM (no angļu vārdiem Abolish Testing. Our Mission), un iniciatīva ir atrodama mājas lapā www.theatomproject.org.

Ja runājam par mūsu nākotnes vīziju, tad Kazahstānas prezidents ir noformulējis valsts stratēģijas ilgtermiņa vadlīnijas programmā Kazahstāna2050. Valsts mērķis ir līdz 2050. gadam iekļūt pasaules visattīstītāko valstu trīsdesmitniekā!

***

Bauržansa Mukhamedžhanova Atziņas

Latvijas augstskolu kvalitāti Kazahstānā vērtē ļoti augstu. Pazīstamais kazahu kosmonauts Talgats Musabajevs ir pabeidzis Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu.

Tikai laikā, kad daudzās attīstītās valstīs tika veikti valsts izdevumu samazinājumi, īpaši sociālajām vajadzībām, Kazahstānā, pat globālās krīzes laikā, sociālās izmaksas tika divkāršotas, īpaši palienot pensijas un valsts sektorā nodarbināto algas.

Es saredzu plašas iespējas, piemēram, Latvijas pārtikas rūpniecībai sadarboties ar mums kopēju uzņēmumu veidošanā. Ar Lietuvu šādi sadarbības piemēri jau ir – Francijas autogigants Renault ceļ rūpnīcu Kazahstānā, savukārt rezerves daļas un nepieciešamās detaļas piegādās konteineru vilciens Baltijas vējš, kuru nokomplektēs Lietuvā.

Visvairāk mūsu attiecības apgrūtina vīzu jautājums. Kazahstānas pilsoņiem ir visai sarežģīti iegūt Latvijas vīzu. Savukārt no savas puses Kazahstāna ir ievērojami vienkāršojusi vīzas iegūšanas procedūru Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas iedzīvotājiem, lai brauktu uz Kazahstānu, nav vajadzīgas dokumentu kaudzes, ielūgumi.