Gudrona dīķī izšķīdīs vēl 11,6 miljoni
Ministru kabinets nolēmis rezervēt papildus 11 596 284 latus Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektam, tādējādi kopējā summa, ko plānots iztērēt, jau pārsniedz 31,97 miljonus.
Valdības dāsnums šķiet pārsteidzošs, jo gadu no gada nedz skolotāju un treneru algām, nedz slimnieku ārstēšanai un ceļu remontiem nepieciešamo naudu valdība nespēj atrast. Turklāt minētās summas parāda tikai indes dīķu aprūpes aktuālos datus, kas saistīti ar ES Kohēzijas fonda tērēšanu. Taču nauda sērskābā gudrona smalstīšanai un it kā likvidēšanai bez kādiem redzamiem rezultātiem šmurgāta jau kopš padomju gadiem. Cik pavisam iztērēts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pateikt nemāk vai negrib. Neatkarīgā ilgāku laiku ir pētījusi šā projekta aizkulises un droši var apgalvot, ka ministrija pati ir vainojama projekta neplānotajā sadārdzinājumā. Konkursā par darbu veikšanu pretendentiem netika atļauts paņemt gudrona paraugus. Būtībā Skonto būve un vācu kompānija MUEG līgumus parakstīja, pilnībā uzticoties iepirkumu komisijas sagatavotajai dokumentācijai, un, kā drīz vien izrādījās, tā bija patiesībai neatbilstoša. Inčukalna gudrons ir daudz agresīvāks, un tam piemīt neraksturīgas fizikālās īpašības, kuru dēļ vielas apstrāde ir sarežģītāka un dārgāka. Tā ir ķepīga, reaģē ar ūdeni, negrib sajaukties ar balastvielām. Nule to konstatējuši arī Eiropas Savienības tehniskā atbalsta instrumenta JASPERS eksperti. Viņi tika noalgoti, lai noskaidrotu, vai uzņēmēji, pieprasot darbu termiņa un finansējuma palielināšanu un draudot ar tiesu darbiem, neblefo.
Tagad valdībai neatliek nekas cits kā maksāt, jo pretējā gadījumā nosvils ne vien pašu ieguldījumi, bet arī ERAF līdzfinansējums, kas veido lauvas tiesu. Papildu grūtības projekta īstenotājiem rada fakts, ka abos Inčukalna dīķos indes vēl atliku likām, bet nauda jāiztērē līdz 2015. gada beigām. Tātad jāstrādā daudz efektīvāk. Vasaras garumā eksperimentēts ar dažādām metodēm un tagad it kā esot izdomāts, kā darboties ātrāk. Finanšu ministrija ziņo: «Sadarbībā ar JASPERS ekspertiem ir identificēts tehnoloģiskais risinājums, kādā veidā ir iespējams pabeigt sanācijas darbus līdz 2015. gada beigām, nepagarinot būvdarbu līguma izpildes termiņu.»
Taču drīz vien gudrona pārstrādes darbus nāksies pārtraukt, jo zemā temperatūrā šī viela nav apstrādājama. Cik pagūts izdarīt šogad kopš darbu atsākšanas, Vides ministrija neatklāj. Arī Skonto būve nodarbojas ar informācijas solīšanu, taču ne tās sniegšanu. Neoficiāli avoti vēsta, ka šogad izsmelts un pārstrādāts vien 3500 tonnu gudrona, un atlikušos 24 000 tonnu šādā tempā līdz noteiktajam termiņam izsmelt nav iespējams. Turklāt otram – aizbērtajam gudrona dīķim būvnieki pat neesot vēl ķērušies klāt.
Finanšu ministrija ziņo, ka līdz šim projektā veiktas atmaksas: 6 431 608 latu apmērā jeb 31,5 % no piešķirtā ERAF finansējuma. Tātad melnajā plančkā starp Vidzemes šoseju un dzelzceļu vēl daudz naudas pazudīs.