Krievija joprojām ir ieinteresēta izmantot Latvijas loģistikas pakalpojumus gan ostās, gan uz dzelzceļa, īpašu uzmanību pievēršot tranzīta koridora uz Afganistānu komercializācijai. Taču šīs sadarbības nostiprināšanai un attīstībai nepieciešams konstruktīvs dialogs.
Tā, netieši norādot uz politiskām nesaskaņām, starptautiskajā konferencē Baltijas forums teica Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs Igors Levitins, kas uzskatāms par atslēgas figūru transporta, tranzīta un loģistikas jautājumos.
I. Levitins atzinīgi vērtēja Latvijas un Krievijas sadarbību, uzsverot, ka šogad savstarpējās tirdzniecības apjomi sasniegšot 11 līdz 12 miljardus ASV dolāru, bet tranzīta jomā kaimiņvalstis sasniegušas iepriekš necerētus apjomus – 75 miljonus tonnu gadā. Viņš arī apliecināja, ka Krievija arī nākotnē ir ieinteresēta sadarbībā ar Latvijas ostām.
Krievijas Mūsdienu attīstības institūta valdes priekšsēdētājs Igors Jurgens zināja teikt, ka apmēram 35% no visiem Krievijas jūras pārvadājumiem realizēti tieši Baltijas jūrā, taču viņš prognozēja, ka šāda dinamika saglabāsies vien līdz 2030. gadam.
Viņš nenoliedza, ka uz abu valstu ekonomiskajām attiecībām zināma ietekme ir politikai, taču pauda gandarījumu, ka darījumu sakari starp Latviju un Krieviju uzlabojas daudz straujāk nekā politiskie.
To, sakot, ka Latvijas un Krievijas politiskais dialogs attīstās ne tik stabilā ritmā kā ekonomiskās un tirdzniecības attiecības, apliecināja arī konferencē klātesošais Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs (Reformu partija).
V. Makarovs skaidroja, ka Latvijas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ir dinamiskas, notiek arī aktīva kultūras apmaiņa, tomēr politiskais dialogs neattīstās tik vienmērīgā tempā un joprojām ir nepieciešama savstarpējas uzticības veicināšana.
Ārlietu ministrijas pārstāvis arī norādīja, ka svarīga ir Krievijas un Pasaules Tirdzniecības organizācijas saistību ieviešana, bet Eiropas Savienības Austrumu partnerība ir atvērta arī Krievijai. Tomēr spiediens un sankcijas pret valstīm, kas izmanto savas tiesības sadarboties ar Eiropu, neesot pieņemams un produktīvs instruments.
Gan konferencē, gan vēlāk, tiekoties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, I. Levitins akcentēja kopīgi izveidoto transporta koridoru militāro kravu tranzītam uz Afganistānu. Krievijas pārstāvis uzskata, ka šim savienojumam nākotnē ir gan potenciāls, gan nepieciešamība attīstīties kā komerckravu pārvadāšanas koridoram no Centrālāzijas uz Eiropas valstīm un tālāk.
Pieminēts tika arī Rīgas un Maskavas dzelzceļa savienojums, kura izveidošana ir būtiska, lai palielinātu dzelzceļa pārvadājumu apjomus, taču sīkāk iztirzāts šis jautājums netika.
A. Bērziņš, novērtējot abu valstu attiecību attīstības dinamiku, saka: «Ja man kāds jautā par mūsu valsts attiecībām ar lielo austrumu kaimiņu, es saku, lai paskatās uz tirdzniecības apgrozījuma pieauguma dinamiku, kas pērn vien bija 25%. Attiecības attīstās un paplašinās ļoti strauji.