Cilvēku simti atnāk pieminēt Aivaru Brīzi
«Kaut kā tā vajadzēja sākties šim vakaram. Kaut kā tā un tomēr pavisam citādāk...» ar šādiem vārdiem Latvijas 1. rokkafejnīcā Reiterna namā sestdien pēc Aivara Brīzes pēdējās dziesmas Pasaule deg izskanēšanas Liepājas mūzikas dzīves pārzinātāja Maija Kalniņa aizsāka koncertu ciklu Lieliskie & leģendārie.
Kaut kā tā un tomēr pavisam citādāk – jo dziesmu bija plānots izpildīt pašam Aivaram Brīzem, taču diemžēl liktenis lēma citādāk un koncertā skanēja tikai viņa balss. Paša mūziķa vairs nav starp mums, atvadīšanās no Aivara Brīzes notiks trešdien, 30. oktobrī, pulksten 12 no Rīgas Krematorijas.
Sen (vai varbūt pat nekad) Latvijas 1. rokkafejnīca nebija piedzīvojusi tādu cilvēku pieplūdumu kā šajā vakarā: milzu rindas pie ieejas, cilvēku simti pie zāles abām durvīm, kur daudzi, pat uz pirkstgaliem pastiepjoties, tikai ar acs kaktiņu varēja saskatīt, kas notiek uz skatuves. Protams, uz tās skanošo varēja sadzirdēt labi – repertuārā bija gan Līvu, gan arī dažas Aivara grupas Leģions dziesmas. Uzstājās Aivara Brīzes līdzgaitnieki un draugi, turklāt dažādākajās kombinācijās: Igo, Ainars Virga, Tomass Kleins, Guntars Mucenieks, Mārtiņš Burkevics, Vilnis Krieviņš, Fēlikss Ķiģelis, Harijs Zariņš, Olga Rajecka un citi.
Koncerta pirmās daļas kulminācija bija Ainara Virgas ģitārperformance (leģendārais līvs bija atdzimis!) un, protams, Dzimtā valoda, ko šajā reizē dziedāja Andris Ērglis (un izdarīja to perfekti!). Savukārt otrajā daļā lielākais spēks bija dziesmai Metāla sirds, ar kuru, vismaz Neatkarīgās apskatniekam, visprecīzāk asociējas Aivars Brīze – to viņa vietā izpildīja Ainars Virga. Taču kronis visam bija pēc pusnakts koncerta noslēgumā skanošais Dzelzsgriezējs vakara dalībnieku kopkora izpildījumā. Tas, protams, nebija tā, kā to spētu Aivars Brīze, bet tā, kā to varēja nodziedāt viņš, tāpat nespēs neviens un nekad...
***
Nestāvi pie mana kapa, jo manis tur nav.
Es esmu vējš, kas pieskaras tavam vaigam.
Es esmu dimanta mirdzums jaunā sniegā.
Nu Aivars būs arī uguns, kas silda, glāsta un dzeļ.
Atvadīsimies no Aivara Brīzes Rīgas krematorijā trešdien, 30. oktobrī, pulksten 12. Svētbrīdis pulksten 13 turpat.
Ņemsim līdzi ziedus, bet ne vainagus. Apņemsim savus līdznestos ziedus ar sarkanbaltsarkanām karogkrāsām.
Tie ziedi, kas kopā ar Aivaru neaizies pa ugunsceļu, atradīs savu vietu Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns.
Elita Veidemane