Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar iepriecinošu ziņu, ka cilvēku ienākumi palielinās, tāpēc samazinājies apkures parādu apmērs.
Atziņa par maksātspējas palielināšanos varētu radīt skepsi, jo Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) ir citi dati – salīdzinājumā ar 2012. gada 1. septembri pilsētās parāds par apkuri palielinājies par 6 procentiem, bet novados – par 25 procentiem.
Parādu apmērs ir samazinājies vairākās pilsētās – Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā un Jelgavā, savukārt Valmierā, Rēzeknē, Rīgā, Daugavpilī un Ventspilī parādu apmērs par siltumu ir pieaudzis. Līdz šā gada septembrim kopējais apkures parāds Latvijā bija vairāk nekā 30 miljoni latu, informē Ekonomikas ministrija (EM).
Miljonus parādā, miljoni pabalstos
Apkures parādu sarucināšanu veicināja siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana un siltuma tarifu samazinājums. Šogad oktobrī, salīdzinot ar 2012. gada oktobri, piecās lielākajās Latvijas pilsētās tarifs samazinājies par 6,7 līdz pat 16 procentiem. Un tomēr kopējais parādu apmērs uz šā gada 1. septembri valsts nozīmes pilsētās bija 18,7 miljoni latu, bet pašvaldībās – 11,2 miljoni latu (EM dati). LPS eksperts Aino Salmiņš šoruden norādījis uz tendenci, ka pilsētās parādi tik tiešām tiek maksāti aktīvāk, bet novados tie palielinās.
Par to liecina miljoni, kas tiek tērēti, lai izmaksātu pabalstus tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir pārāk knapi, lai samaksātu par apkuri. Labklājības ministrija (LM) aicina «cilvēkus, kuriem nepieciešama finansiāla palīdzība, vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā». Ja uz sociālo dienestu dosies visi tie, kuri uzskatīs, ka vajadzīga palīdzība, tad sāksies haoss, jo dzīvokļa pabalsts, pēc kura acīmredzot mudina doties ministrija, visiem nepienākas. LM informē, ka šogad deviņos mēnešos dzīvokļu pabalstos kopumā izmaksāti 12,6 miljoni latu, mēnesī to saņēmuši vidēji 43 400 cilvēku, un pabalsta izmaksas nodrošināšanai dotācija no valsts budžeta piešķirta 89 novada pašvaldībām un četrām republikas pilsētām (Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai).
Ciparu pārbīdes
EM norāda, ka 2012./2013. gada apkures sezonā pilsētās apmaksāti kopumā 94,5 procenti, novadu pašvaldībās – 92,5 procenti no iepriekšējā apkures sezonā izsniegtajiem rēķiniem par siltumenerģiju. Tomēr LPS eksperti ne reizi vien oponējuši, ka tādējādi nav precīzi zināms, cik lielas summas iedzīvotāji ir parādā pārvaldniekiem vai siltumuzņēmumiem, jo pirms apkures sezonas ēku pārvaldnieki ņem īstermiņa kredītus vai izmanto mājas uzkrājumus, lai samaksātu apkures parādnieku vietā. Tāpēc rēķinu nomaksa izskatās pozitīvāk nekā reālajā situācijā.
Iepriekšējā apkures sezona bija dramatiska, aukstās ziemas un gāzes cenas (tā pieauga par vidēji 8 procentiem) dēļ summas apkures rēķinos kāpa debesīs, un daudzi pēc valsts standartiem maksātspējīgi, strādājoši cilvēki ne tikai nespēja nomaksāt iepriekšējos gados iekrātos parādus, bet iestiga tajos vēl dziļāk.
Prognozē un mierina
Kas notiks šajā apkures sezonā? Oktobrī notikušajā Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Tautsaimniecības pētniecības fonda diskusijā Pašvaldību ekonomiskās intereses ES un Latvijā Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis sacīja, ka siltuma patēriņš Latvijā ir pārāk liels. Kamēr Latvijā netiks samazināts milzīgais siltumenerģijas patēriņš, tikmēr nav pamata cerēt uz būtisku siltumenerģijas cenas samazinājumu.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Rolands Irklis stāstīja, ka siltuma tarifi valsts lielākajās 20 pilsētās pamazām sāk izlīdzināties un šajā apkures sezonā varēs līksmot jelgavnieki – SIA Fortum Jelgava no decembra samazinās siltuma tarifu, un uzņēmums grasās to samazināt vēl vairāk. Vērtēšanai iesniegti Liepājas un Daugavpils siltumenerģijas tarifu projekti, tajos paredzēts tarifa samazinājums. Iedzīvotāji to varētu izjust vēl šajā apkures sezonā. Līdz šim lielākais tarifa samazinājums bijis Liepājā – gada laikā par 16 procentiem. Regulators pēdējo 12 mēnešu laikā ir izvērtējis un apstiprinājis 15 tarifus, un tarifu vērtēšanas rezultātā panāktais samazinājums ir 1,2 miljoni latu par labu patērētājiem.
R. Irklis nepieļauj iespēju, ka apkures rēķini pēkšņi varētu kļūt lielāki gāzes cenas izmaiņu dēļ. Gāzes cenu nosaka pēc pēdējo deviņu mēnešu vidējās cenas biržās, tāpēc R. Irklis izteica prognozi, ka par apkuri šoziem būs jāmaksā mazāk nekā aizvadītajā sezonā, pat ja ziema būs barga.
Arī subsidētās enerģijas nodoklim (SEN) nevajadzētu būtiski ietekmēt siltuma tarifu. Viņš gan piekrita, ka SEN uzņēmumiem dod tiesības piedāvāt jaunu tarifu, tomēr siltumuzņēmumiem piemērots mazākais – piecu procentu liels – nodoklis, tāpēc diez vai tie steigšoties kaut ko mainīt. Uz lielāku tarifu, protams.
A/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis nav teicis striktu nē SEN ietekmei uz tarifu galvaspilsētā. Šajā apkures sezonā tarifs SEN dēļ nepalielināsies, bet viņš neprognozēja, kas notiks nākamajā.
***
UZZIŅAI
43 procentos pašvaldību parāda apmērs ir palielinājies, 57 procentos – samazinājies.
Latvijas Pašvaldību savienības dati: salīdzinājumā ar 2012. gada 1. septembri pilsētās parāds par apkuri pieaudzis par 6 procentiem, bet novados – par 25 procentiem.
Parādu apmērs (%) no izsniegto rēķinu summas apmēra pilsētās
2011./2012. gada 2012./2013. gada
apkures sezonā apkures sezonā
Valmiera 21,3% 9,6%
Daugavpils 10,1% 8,7%
Jūrmala 13,7% 8,2%
Jēkabpils 1,7% 8,1%
Jelgava 5,1% 7,9%
Ventspils 6,3% 5,6%
Liepāja 4,2% 5,3%
Rīga 10,2% 4,8%
Rēzekne 9,1% 2,1%
Siltuma tarifu izmaiņas Latvijas lielākajās pilsētās
(salīdzinot ar 2012. gada oktobri)
Uzņēmums Tarifa izmaiņas
Rīgas siltums –9,8%
Daugavpils siltumtīkli –6,7%
Liepājas enerģija 16%
Fortum Jelgava –12% (no 1.12.2013.)
Jūrmalas siltums –13,3%
Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija