Šogad valsts budžeta iestāžu parādu dinamika ir pieaugoša un kavētie maksājumi oktobra beigās sasnieguši 13,65 miljonus latu, liecina Finanšu ministrijas (FM) sniegtā informācija, pie 8.decembra valdības sēdē izskatāmā jautājuma par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem.
Vislielākais valsts budžeta iestāžu kavēto maksājumu īpatsvars ir piegādātājiem un darbuzņēmējiem - 12 miljoni latu.
Kā norāda FM, šī tendence rada bažas par nākamā gada budžeta izpildi un ir pretrunā ar normatīvos aktos budžeta jomā noteikto valsts iestāžu atbildību par budžeta plānošanu un budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli.
Pieejamā informācija par ministriju un centrālo iestāžu kavētajiem maksājumiem liecina, ka Aizsardzības ministrijas parāds oktobra beigās bija 5,6 miljoni latu. Šis parāds ministrijai izveidojies tikai pret nerezidentiem.
Pārējām ministrijām parādi ir pret rezidentiem. Tā Ārlietu ministrijai ir 234 latu parāds, Finanšu ministrijai - 1,49 miljonu latu, Iekšlietu ministrijai - 4,089 miljoni latu, Izglītības un zinātnes ministrijai - 1,36 miljoni latu, Zemkopības ministrijai - 49 025 lati, Satiksmes ministrijai - 982 lati, Labklājības ministrijai - 10 953 lati, Tieslietu ministrijai - 990 657 lati, Kultūras ministrijai - 23 393 lati, Prokuratūrai - 15 194 lati, bet Centrālās zemes komisijai - 1424 lati.
Kā norāda FM, līgumos paredzētās soda sankcijas par kavētiem maksājumiem rada zaudējumus valsts budžetam. Vairākas ministrijas (Aizsardzības ministrija, Finanšu ministrija, jeb tās pakļautībā esošais Valsts ieņēmumu dienests, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Tieslietu ministrija) 2009.gadā maksājumus ir kavējušas regulāri.
Vērtējot kopējo kavēto maksājumu struktūru, vislielākais valsts budžeta iestāžu kavēto maksājumu īpatsvars ir piegādātājiem un darbuzņēmējiem - 12 miljoni latu, valsts budžetam par nodokļiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem - 233 000 latu un darbiniekiem par darba samaksu un ieturējumiem, izņemot nodokļus - 57 000 latu.
Ministru kabinets šī gada novembrī un decembrī valsts budžeta iestāžu parādu nomaksai ir piešķīris papildus līdzekļus no valsts budžeta apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Finanšu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Tieslietu ministrijai.
Vienlaikus ir vērojama tendence, ka budžeta iestādēm, kuras kavē maksājumus, ir neapgūti asignējumi, kas norāda uz piešķirto resursu neracionālu izmantošanu, secinājusi FM.
Ministrija norāda, ka uzticēto funkciju izpildei, sekmīgas finanšu resursu pārvaldes un valsts budžeta līdzekļu racionālas un taupīgas izlietošanas nodrošināšanai valsts budžeta iestādēm 2009.gada budžetā ieplānotos maksājumus nepieciešams veikt savlaicīgi, nodrošināt visu kavēto maksājumu apmaksu 2009.gadā, nepieļaut jaunu kavēto maksājumu un preču uzkrājumu veidošanos, kā arī nozares ministrijām kontrolēt (uzraudzīt) budžeta iestāžu veiktās finanšu darbības.
Tāpēc valdībai būs jālemj par jauniem fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem, uzdodot nodrošināt daudz stigrāku izdevumu kontroli.
Finanšu ministrijas sagatavotais priekšlikumus paredz nodrošināt budžeta līdzekļu racionālu un taupīgu izlietošanu, kā arī labas finanšu vadības praksi, uzdot ministriju valsts sekretāriem un centrālo valsts iestāžu vadītājiem veikt savu un padotības iestāžu veikto darbību pastiprinātu kontroli.
Tiks uzdots nodrošināt visu kavēto maksājumu apmaksu 2009.gadā, īpaši Aizsardzības ministrijai, Finanšu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Tieslietu ministrijai.
Tāpat nepieļaut jaunu kavēto maksājumu veidošanos, kā arī savlaicīgi veikt 2009.gada budžetā ieplānotos maksājumus, neatliekot to apmaksu uz 2010.gadu, paredz piedāvātais protokollēmums.