"PricewaterhouseCoopers" atsakās no "Liepājas metalurga" revidenta pienākumiem

Finanšu grūtībās nonākusī AS "Liepājas metalurgs" no auditorfirmas SIA "PricewaterhouseCoopers" ir saņēmusi atsaukuma vēstuli par iepriekš iesniegto sadarbības piedāvājumu attiecībā uz "Liepājas metalurga" 2013.gada pārskata un 2013.gada konsolidētā pārskata revīziju, liecina uzņēmuma paziņojums biržā "NASDAQ OMX Riga".

Informācija par šo faktu ir iesniegta arī "Liepājas metalurga" tiesiskās aizsardzības procesa administratoram Haraldam Velmeram.

Uzņēmuma valde līdz 25.oktobrim plāno šo jautājumu izskatīt un apstiprināt cita revidenta kandidatūru, kuru iesniegt apstiprināšanai ārkārtas akcionāru sapulcē 30.oktobrī.

Jau ziņots, ka šī gada 29.jūlijā notikušajā "Liepājas metalurga" akcionāru sapulcē tika nolemts zvērināta revidenta funkcijas uzticēt veikt auditorfirmai SIA "PricewaterhouseCoopers" iepriekšējā revidenta AS "BDO" vietā.

Jau ziņots, ka "Liepājas metalurga" vadība publiski vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu kapitalizēt uzņēmuma parādus valstij un tai piederošajiem uzņēmumiem kopsummā par 78,8 miljoniem latu, tos pārvēršot akcijās. Uzņēmums piedāvā kapitalizēt Finanšu ministrijas kredītprasības 51,9 miljonu latu apmērā, AS "Citadele banka" kredītprasības 12,4 miljonu latu apmērā un AS "Latvenergo" kredītprasības 14,5 miljonu latu apmērā.

Finanšu ministrija (FM) noraidījusi šo piedāvājumu kā neizpildāmu. FM aicina "Liepājas metalurgu" strādāt pie uzņēmuma iesniegtā un kreditoru saskaņotā tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāna izpildes, nevis sniegt publiskus paziņojumus plašsaziņas līdzekļos.

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ir skeptisks par parāda kapitalizācijas iespēju. Viņš atgādināja, ka akcionāriem vairākkārt ir izteikts piedāvājums nodot akcijas, ļaut kreditoru klubam pārņemt kontroli pār uzņēmumu un piesaistīt investoru, bet akcionāri atteikušies.

Maksātnespēja nenozīmē, ka uzņēmuma darbība nav atjaunojama. Uzņēmums var turpināt darbību citu akcionāru vadībā, tiem iegādājoties uzņēmuma aktīvus, piebilst FM.

Jau ziņots, ka 30.septembrī uzņēmuma TAP plānā paredzētais aizdevums desmit miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem netika saņemts. No 1.oktobra saskaņā ar likumu sākās 30 dienu periods, kurā ir iespēja pārkāpumus novērst, attiecīgi saņemt aizdevumu un piesaistīt investoru.

"Liepājas metalurga" akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals iepriekš paziņoja, ka panākuši vienošanos par 70% uzņēmuma akciju nodošanu Krievijas uzņēmumam "Daļpolimetall", lai investors varētu ieguldīt nepieciešamos līdzekļus rūpnīcā un pēc iespējas ātrāk atjaunotu tehnoloģisko procesu. Tomēr darījums līdz šim tā arī nav noticis.

Kā ziņots, "Liepājas metalurgs" nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja "Liepājas metalurga" vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai "UniCredit" - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu "Prudentia Advisers".

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais