Aktivitāte nekustamo īpašumu luksusa klases segmentā nav mazinājusies, pateicoties nozares pārstāvju un politiķu aktivitātēm. Diskusijas par iespējamām korekcijām uzturēšanās atļauju programmā, piesaistot investīcijas nekustamo īpašumu segmentam, rada gluži pretēju efektu - potenciālie investori sākuši vēl aktīvāk interesēties par nekustamo īpašumu pirkšanas iespējām, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "Trasta komercbankas" Nekustamo īpašumu kreditēšanas un investīciju nodaļas vadītāja vietnieks Konstantīns Kučerjavcevs.
Nekustamā īpašuma tirgus pastāvēšana un pašregulācija balstīta noteikumos, kas raksturīgi jebkurai citai nozarei, skaidroja Kučerjavcevs, piebilstot, ka, parādoties baumām par uzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežošanu, investoru interese ievērojami pieauga.
Tieši dārgāko nekustamo īpašumu - sākot no 100 000 latu - potenciālie ārvalstu pircēji sākuši aktīvāk meklēt piemērotus objektus.
"Protams, pagaidām vēl pāragri spriest par to, cik īpašumu tiks pārdots pēc šī intereses uzplaiksnījuma, taču jau tagad varam droši teikt, ka nerezidentu aktivitāte 2013.gada beigās un 2014.gada sākumā pārsniegs visoptimistiskākās prognozes, neskatoties uz to, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos Jūrmalas zemesgrāmatā reģistrēto darījumu skaits saglabājies pērnā gada līmeni - 1308 darījumi 2013.gada pirmajos deviņos mēnešos un 1354 darījumi 2012.gada attiecīgajā laika posmā," sacīja Kučerjavcevs.
Viņš skaidroja, ka turīgie nerezidenti, it īpaši Krievijas un NVS valstu pilsoņi, joprojām aktīvi interesējas par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā. Iemesli tam ir dažādi - ģeogrāfiskās priekšrocības attiecībā uz pastāvīgās mītnes zemi, vecākās paaudzes nostalģija, iespēja brīvi sazināties bez valodas barjerām un citi.
Kučerjavcevs sacīja, ka parasti nerezidenti Latviju izvēlas atpūtai vai naudas ieguldīšanai, jo nekustamo īpašumu cenām šeit ir izaugsmes potenciāls. Jūrmala un Rīga joprojām ir populārākās vietas, pateicoties augstākai kultūras dzīves un biznesa aktivitāšu koncentrācijai.
Bankas speciālists atzīmē, ka investoru intereses teritoriālās robežas līdz ar pircēju skaita pieaugumu pagaidām nepaplašinās. Joprojām populārākie pirkumi ir dzīvokļi Rīgas centrā un Jūrmalā.
"Un grūti iedomāties, ka aina varētu būt citāda, jo veidojas apburtais loks - būvnieki un attīstītāji, kā arī finanšu iestādes nevēlas ieguldīt līdzekļus perifērijā, savukārt potenciālie pircēji tur neatrod piemērotus piedāvājumus. Teorētiski Jūrmalas alternatīva varētu būt jebkura vieta 531 kilometru garajā Latvijas jūras piekrastē, bet praksē pārskatāmā nākotnē tas nebūs pa spēkam nevienam no reģioniem," piebilda Kučerjavcevs.
Kā ziņots, Saeima 17.oktobrī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, kas iestrādāts Imigrācijas likuma grozījumu projektā. Vienošanās, kuru atbalsta koalīcijas partneri, paredz veikt Imigrācijas likuma grozījumus, nosakot, ka nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām var veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro. Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.
Savukārt nākamajos gados darījumu skaits samazinātos, bet 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni. Ekonomikas attīstības fondā par katru darījumu tiks iemaksāti 25 000 eiro, un šie līdzekļi tiks izmantoti reemigrācijas plāna īstenošanai un pirmā mājokļa programmai.
Tāpat uzturēšanās atļaujas netiks piešķirtas par neapbūvētu zemesgabalu iegādi.