Nacionālais veselības dienests, vērtējot ar ārstniecības iestādēm noslēgto līgumu izpildi deviņos mēnešos, pozitīvi uzlūko faktu, ka slimnīcu pārstrādes apmēri ir mazāki nekā citus gadus.
Tomēr lielākajā daļā slimnīcu ir ambulatoro pakalpojumu pārstrādes – līgumi izpildīti vidēji par 111 procentiem. Tāpēc tām slimnīcām, kurās pārstrāde ir lielāka, nākas ierobežot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Tie būs pieejami tikai nākamgad vai tagad – par pilnu samaksu. Naudas turētājs Nacionālais veselības dienests gan mierina: ir daudz ambulatoro pakalpojumu sniedzēju, kuri turpina sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus, piemēram, ultrasonogrāfijas izmeklējumus, Neatkarīgajai norāda NVD pārstāve Evija Štālberga.
Slimnīcām tiek pārmests, ka tās nepietiekami plāno darbu – iestādēm tiek iedalīts noteikts finansējums, tās paraksta līgumu, un jārēķinās katru mēnesi ar vienu divpadsmito daļu šīs naudas. Tomēr slimnīcu stāstītais liecina par ko citu. Piemēram, Rīgas Austrumu slimnīca, lai iekļautos valsts piešķirtajā finansējumā, rūpīgi plāno darbību, apliecina ārstniecības iestādē. Taču slimnīca nevar atteikt sniegt ne neatliekamo palīdzību, ne ārstniecības un diagnostikas pakalpojumus pacientiem ar onkoloģiskām un hematoloģiskām saslimšanām, infekcijas slimību un tuberkulozes pacientiem. «Lielākā apjomā, nekā to pieļautu piešķirtais finansējums, tiek sniegti pakalpojumi Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā – tie ir radioloģiskie izmeklējumi, sniedzot akūto palīdzību, un dienas stacionāros,» skaidro slimnīcas speciāliste Dace Kārkliņa. Līdz ar to kvotas pārsniegtas par 525 000 latu.
Līdzīgi kā iepriekšējos gadus rudenī arī P. Stradiņa slimnīca pārstrāžu dēļ ir ierobežojusi ambulatoro pakalpojumu sniegšanu, piemēram, radioloģiskos izmeklējumus plānveidā varēšot saņemt tikai nākamgad. «Visticamāk, atsevišķi ambulatorie pakalpojumi būs ierobežoti līdz gadam beigām,» saka Lāsma Sīle, P. Stradiņa slimnīcas pārstāve. Viņa skaidro, ka arī Stradiņi atbilstoši valsts piešķirtajam finansējumam plāno veselības pakalpojumus vienmērīgi visa gada garumā. Taču attiecībā uz ambulatorajiem pakalpojumiem finansējums tiek noteikts kopīgs visai slimnīcai, un tajā ietilpst arī Neatliekamajā medicīnas centrā sniegtie ambulatorie pakalpojumi, piemēram, radioloģiskie izmeklējumi, kas kopumā samazina ambulatorajiem pakalpojumiem iedalīto kvotu.
Latvijas Slimnīcu biedrība situāciju tomēr vērtē kritiski – pārstrādes ir visas valsts problēma: «Slimnīcas gaida papildu finansējamu, lai iedzīvotāji arī gada nogalē varētu saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Tām iedalītās kvotas pacientu ārstēšanai izsmeltas un pat pārsniegtas, bet papildu pieci miljoni latu līdz slimnīcām vēl nav nonākuši.»
NVD dati liecina: slimnīcu stacionāro pakalpojumu pārstrādes apmēri ir mazāki nekā citus gadus un kopumā vidējais izpildes rādītājs ir 97%, kas nozīmē, ka ir slimnīcas, kurās pārstrādes nav. Savukārt līgumu izpilde par ambulatoro pakalpojumu sniegšanu deviņos mēnešos ir vidēji 111%. «Ārstniecības iestādēm ir jāplāno piešķirtā finansējuma izlietojums visa gada garumā,» norāda E. Štālberga. Viņa piebilst, ka gada beigās līguma izpildes rādītāji ārstniecības iestādēs var mainīties, jo tās drīzumā saņems papildu finansējumu. Saskaņā ar NVD datiem pārstrāžu ambulatoro pakalpojumu jomā nav Rīgas Dzemdību namam un Tukuma slimnīcai, kā arī Rēzeknes, Liepājas, Preiļu slimnīcām un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā.
***
Aptauja
Kā vērtējat, ka trīs mēnešus pirms gada beigām praktiski visā valstī ir beigušās ambulatorās palīdzības kvotas?
51% Valsts savus iedzīvotājus pametusi likteņa varā. Iespējams, kādam slimniekam šāda kavēšanās var maksāt dzīvību
20% Nepieļaujama situācija! Mūsdienās katrs sīkākais rentgens vai sonogrāfija maksā vismaz 20 latus. Tādas naudas cilvēkiem nav
20% Absurds! Ja nav naudas, lai pašam samaksātu, atliek taisīties uz miršanu
7% Slikti, bet neko darīt. Nākas maksāt pašiem
2% Ir jāpērk apdrošināšana un nebūs problēmu
0% Veselības aprūpe Latvijā nav tik dārga, lai nevarētu samaksāt pats