Eiropā aptuveni piektajai daļai 15 gadu vecu jauniešu ir vājas lasītprasmes. Pats satraucošākais – viņiem katastrofāli trūkst motivācijas lasīt.
Latvija nav izņēmums, jo tikai 2,9% skolēnu šajā vecumā ir izcili labi lasītāji. Ir skaidrs – lai situāciju uzlabotu, jāiesaistās visām pusēm: vecākiem, skolām, bibliotēkām, pašvaldībām un valstij, un tikai tad var cerēt, ka lasīšana nekļūs par intelektuāļu saujiņas iemīļotu nodarbi.
To, ka situācija ir satraucoša, apliecina Eiropas Savienības (ES) valstu izglītības ministru lēmums līdz 2020. gadam samazināt neprasmīgu lasītāju proporciju no 20% uz 15%. Starptautiskie lasītprasmes pētījumi, kuru rezultāti apkopoti vienuviet Eurydice Eiropas Komisijas 2011. gada izdevumā Lasītprasmes mācīšana Eiropā: konteksts, rīcībpolitika un prakse, rāda, ka vāju lasītāju skaits ES ir no 8% līdz 40%. Latvija ar saviem 17,6% ir kaut kur pa vidu.
To, ka mūsu valstī ir daudz darāmā, apliecina arī 2010. gadā v/a Kultūras informācijas sistēmas veiktais pētījums Latvijas publiskās bibliotēkas un internets: tehnoloģijas, pakalpojumi un ietekme uz sabiedrību: ja 1. līdz 4. klašu grupā patīk lasīt 88% skolēnu, tad 5. līdz 9. klašu grupā – tikai 57%.
Teksta izpratne viduvēja
Lasīšanas paradumi ietekmē arī spēju izprast tekstu un strādāt ar to. Valsts Izglītības satura centra (VISC) vecākais referents vispārizglītojošo mācību priekšmetu saturā Kaspars Špūle norāda, ka teksta izpratne visos vecuma posmos svārstās vidēji 60 līdz 70% robežās un tas vērtējams kā labs rādītājs. Rakstīšanas sadaļa gan uzrādot, ka daudziem bērniem ir ierobežots vārdu krājums, kas varētu liecināt, ka maz lasa kvalitatīvu literatūru. Šogad gan rezultāti esot bijuši sliktāki nekā pērn, bet – kāpēc tā, pētījumi nav veikti. Iespējams, ka atbildes tiks rastas nākamgad, jo VISC skolotājiem esot lūdzis iesniegt detalizētāku informāciju, nevis tikai rezultātu apkopojumu.
Daudzi lasa piespiedu kārtā
Skolotāji uzskata: VISC minētie rezultāti ir tiešā saiknē ar to, ka lasīšana iet mazumā. Lai gan situācija dažādās skolās varētu būt atšķirīga – lielajās ģimnāzijās tā noteikti esot labāka nekā mazajās lauku skolās. «Ir pat tā, ka līmenis klašu grupās atšķiras. Piemēram, 9. klasē var būt 20% skolēnu ar apgrūtinātu teksta uztveri, bet 8. klasē – 40%,» teic Madonas 1. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sandra Šimkēviča. Gan viņa, gan Baltinavas vidusskolas skolotāja Anita Ločmele un Ogres 1. vidusskolas skolotāja Ligita Medvedjeva atzīst, ka patika lasīt dažādos vecuma posmos atšķiras – 5. līdz 6. klasē lasa labprātāk nekā pamatskolas beidzamajās klasēs un arī vidusskolas posmā. Kopainu varot raksturot tā: aptuveni 20% labprāt lasa, vēl 50 līdz 60% to dara piespiedu kārtā. Vājlasītāji cenšoties izlāpīties ar fragmentiem vai no kaut kurienes iegūtu satura pārstāstu. Skolotājas nenoliedz, ka praktizē piespiešanas metodi un pat atstāšanu pēc stundām, pretējā gadījumā liela daļa skolu pabeigtu bez zināšanām par daiļliteratūru. Svarīga gan esot arī motivācija, piemēram, kāds no 9. klases beidzējiem vēlējies iestāties Rīgas ģimnāzijā, un tas viņu pamudinājis vasaras laikā izlasīt 30 grāmatas.
Bibliotēkām darba pietiek
Bibliotekāri gan nav tādās domās, ka jaunākā paaudze nevēlas lasīt. Tiesa, daļa bērnu uz bibliotēku dodas, lai izmantotu datorpakalpojumus, nereti aprobežojoties tikai ar sociālo tīklu apmeklējumu vai interneta lapu šķirstīšanu. «Mūsu bibliotēkā ir aktīvi lasītāji, taču pieļauju, ka situācija dažādos reģionos atšķiras. Ir būtiski, kādi cilvēki novadā dzīvo, kādas ir viņu intereses. Lai nepazaudētu šo paradumu, ir svarīgi tajā iesaistīt un noturēt bērnu auditoriju. Ja tā nebūs, problēmas būs ļoti lielas,» uzsver Bauskas Centrālās bibliotēkas vadītāja Baiba Tormane. Viņa ir ievērojusi, ka pilnībā no grāmatu vides (pat robežojoties ar analfabētismu) izkrīt sociāli nelabvēlīgo ģimeņu (to skaits nebūt nav mazs) atvases, kuras ceļo pa visu valsti, katrā vietā uzkavējoties tik ilgi, kamēr konkrētās pašvaldības sociālie dienesti sākot par viņiem interesēties.
IZM atsaucas uz NAP
Kā pirmo un nozīmīgāko atspēriena punktu ceļā uz lasītprieku gan bibliotekāri, gan skolotāji nosauc ģimeni. Ja vecāki ir lieli grāmatnieki un jau mazotnē savai atvasei lasa priekšā, tad arī bērns, visticamāk, labprāt lasīs. Ja tā nenotiks, ieinteresēt par rakstītā vārda pasauli būs daudz grūtāk. Skola un bibliotēka var būt nākamais pakāpiens ceļā uz grāmatām. Satraucoša gan ir skolas bibliotēku lomas samazināšanās – šobrīd tā lielākoties ir izziņas literatūras un mācību grāmatu krātuve. Turklāt bibliotekārs nereti tur strādā tikai pusi vai pat trešdaļu no slodzes, un tas lielākoties aprobežojas ar grāmatu apmaiņu starpbrīdī. «Ja grib attīstīt skolu bibliotēkas kā informatīvus centrus, ar šādu politiku to neizdosies izdarīt,» norāda Bauskas Centrālās bibliotēkas vadītāja, kura vēlētos, lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) darītu vairāk situācijas uzlabošanā.
IZM, vaicāta par šajā jomā darāmo, vien atsaucas uz Nacionālo attīstības plānu (NAP): 2014.–2020. noteiktais mērķis ir panākt, ka 2017. gadā 5%, bet 2020. gadā – 9% jauniešu OECD PISA (starptautiskā skolēnu prasmju novērtēšanas programma) standartā uzrāda augstāko kompetences līmeni lasītprasmē. Par to, kā tas tiks panākts, atbildes nav.
Jāatbalsta lasīšanas programmas
Bez valsts grāmatu nodrošinājuma un visas Latvijas pasākumu atbalsta lasīšanas prasmes uzlabot nevarēs. Viens no labiem šādu pasākumu piemēriem ir Bērnu un jauniešu žūrija, kas notiek jau 12 gadus, un pērn tajā iesaistījās apmēram 1700 bērnu un pieaugušo (1324), kas lasīja un balsoja par labākajām grāmatām. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, kura šo pasākumu koordinē, priecājas, ka izdevies noturēt valsts finansējumu šai lasīšanas veicināšanas programmai, kuru 2012. gada pavasarī pēkšņi gribēja apcirpt. Iesaistījās gan bibliotēkas, gan sabiedrība, gan tiesībsargs, un galu galā finansējums atradās ir Kultūras ministrijai, ir Valsts Kultūrkapitāla fondam. «Diemžēl līdzekļi ir nepietiekami un netiek piešķirti ilgtermiņā, lai mēs varētu plānot attīstību un vēl citu problemātisko grupu iesaistīšanu – zēnu, ģimeņu, bērnu ar lasīšanas traucējumiem, pirmsskolas vecuma bērnu programmas u.c. Līdz ar to tiesībsarga atzinums par lasīšanas veicināšanas finansēšanu ilgtermiņā netiek īstenots, un tādā veidā tiek pārkāptas bērnu tiesības,» norāda S. Tretjakova.
***
UZZIŅAI
Vājas lasītprasmes 15 gadu vecumā
Eiropā vidēji 15%
Somija 8%
Latvija 17,6%
Igaunija 13%
Lietuva 23%
Rumānija un Bulgārija 40–41%
Šobrīd Latvijā izcili lasītāji ir 2,9%
IZM vēlas panākt 2017. gadā 5%
2020. gadā 9%
1.–4. klašu grupā lasa 88%
5.–9. klašu grupā 57%
Avots: Eurodyce, IZM, LNB