Par izteicieniem, ka tiem, kas atbalsta Uzvaras pieminekļa nojaukšanu, vieta ir zooloģiskajā dārzā, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) ir parādā atvainošanos vairāk nekā 11 000 cilvēku, uzskata nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-TB/LNNK Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētāja Baiba Broka.
Ušakovs kā Rīgas domes priekšsēdētājs un partiju apvienības "Saskaņas centrs" valdes priekšsēdētājs pirmdien gan LNT, gan TV3 ziņu raidījumos kameras priekšā apgalvojis, ka portālā "Mana Balss.lv" izvietotās iniciatīvas "Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošana", kurā paredzēts nojaukt pieminekli "Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" jeb tā saukto Uzvaras pieminekli, autoru vieta ir tikai zoodārzā un ka viņš pats esat gatavs tos izvietot un pārdot biļetes.
Apvainojot iniciatīvas autorus, Ušakovs ir apvainojis arī vairāk nekā 11 000 Latvijas iedzīvotāju, kas ar savu parakstu ir atbalstījuši šo iniciatīvu, uzskata nacionālā apvienība.
Domnieki uzskata, ka šādi izteikumi ir klajas necieņas izrādīšana visiem tiem cilvēkiem, kas demokrātiskā veidā ir pauduši savu viedokli, kurš ir atšķirīgs no Ušakova pārliecības, tādēļ nacionālās apvienības Rīgas domes frakcija aicina Rīgas mēru publiski atvainoties par saviem pārsteidzīgajiem izteikumiem televīzijas ēterā.
"Mums var patikt vai nepatikt viens vai otrs viedoklis, tomēr inteliģence prasa ar cieņu izturēties arī pret pretēja viedokļa paudējiem. Tādēļ šāds Latvijas iedzīvotāju novērtējums mums nav saprotams un pieņemams. Jāatgādina, ka daudziem nav bijis saprotams arī Nila Ušakova balsojums referendumā par otras valsts valodas ieviešanu Latvijā, kurā viņš, kā skaidroja, esot solidarizējies ar saviem vēlētājiem, atbalstot valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai," uzsvēra Broka.
Līdzīgu vēstījumu Ušakovs paudis arī sociālajā vietnē "Facebook", norādot, ka "ekstrēmistiem un provokatoriem Rīgā nebūs vietas" - gan tiem, kas ar mudinājumu nojaukt pieminekli pirms vēlēšanām "vāc sev politisko kapitālu", gan tiem, kas ar tādu pašu mērķi ierosina "cūcīgas "atbildes" iniciatīvas". Vienīgais, ko Rīgas dome šiem cilvēkiem varot piedāvāt, esot voljers Rīgas zoodārzā - sestdienās viņi tur varētu rīkot "frīku cīņas", savukārt ieņēmumus par biļetēm varētu novirzīt sociālajām programmām.
Nacionālā apvienība uzskata, ka ar šiem izteikumiem "Ušakovs iezīmē jaunu deportācijas vietu Latvijas iedzīvotājiem".
Ušakovs paudis viedokli, ka iniciatīvu radījuši ekstrēmisti un provokatori, kuri neko citu nespēj piedāvāt, un labākais veids, kā ar tiem tikt galā, ir tos "neņemt galvā" un ignorēt. "Jūs taču nesākat diskusijas, piemēram, ar trakajiem uz ielas," norādījis Rīgas mērs.
Kā ziņots, portālā "Mana Balss.lv" par iniciatīvu, kas piedāvā nojaukt pieminekli "Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" jeb tā saukto Uzvaras pieminekli Rīgā un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu, parakstījušies vairāk nekā 11 000 cilvēku.
Iniciatīva portālā publicēta pērn aprīļa nogalē, neilgi pēc referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Iniciatīvas autori - Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks - uzsver, ka teritorija Pārdaugavā vēsturiski ir Latvijas valsts uzvaras laukums, kurā notika "pēdējie vislielākie Vispārējie latviešu Dziesmusvētki", nevis PSRS armijas uzvaras laukums, tāpēc vēlas atjaunot Latvijas brīvvalsts laikā iedzīvotāju brīvprātīgas ziedošanas rezultātā izstrādāto un aizsākto Uzvaras laukuma projektu.
Vēsturiski Uzvaras parkā plānots būvēt svētku laukumu vairāk nekā 200 000 apmeklētāju, amfiteātra formas sporta stadionu, kas varētu uzņemt vairāk nekā 25 000 skatītāju, sanāksmju pili ar vairāk nekā 10 000 vietu, arī 60 metrus augstu Uzvaras torni, pie kura uzbūvēta svētnīca tautas varoņiem, un vairākus desmitus metru platu Uzvaras aleju. Minētās būves ir vien daļa no Uzvaras laukuma izbūves dažādo projektu autoru iespaidīgajām iecerēm, kam, pēc iniciatīvas autoru teiktā, pirmskara laikā no valsts budžeta paredzēti 29,5 miljoni latu, bet iedzīvotāji 1938. un 1939.gadā saziedojuši vairāk nekā 11 miljonus latu.
"Pašreizējais Uzvaras laukums bieži rada nevajadzīgu konfrontāciju un kultivē pretvalstiskas aktivitātes. Latvijas valsts laika projekts, ko izstrādāja un akceptēja ievērojamākie latviešu arhitekti, inženieri, valstsvīri, ir jāīsteno līdz galam," uzskata idejas autori Krastiņš, Gailis un Ruks, kurš sarakstījis grāmatu "Spridzinātāji". Tajā viņš aprakstījis neveiksmīgo mēģinājumu 1997.gadā pašreizējo Uzvaras pieminekli uzspridzināt.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) šo iniciatīvu jau nodēvējis par "pilnīgi murgainu" un provokāciju. Pērn augustā viņš paudis viedokli, ka pieminekļa nojaukšana nav pieļaujama, jo izraisīs "nenormālu spriedzi" visā valstī. Diskusijas par šo jautājumu, pēc Ušakova domām, varētu izraisīt vēl lielāku spriedzi nekā pirms referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu 2012.gada 18.februārī.