Ko par Vācijas sabiedrību, ekonomiku liecina kancleres Angelas Merkeles pārliecinošā uzvara Vācijas Bundestāga vēlēšanās un kādas ēnas puses ir A. Merkeles spēcīgajai personībai koalīcijas veidošanā? Cik būtiskas ir lielo partiju – Kristīgi demokrātiskās partijas/Kristīgi sociālās partijas (KDS/ KSS) un Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (SDP) – ideoloģiskās atšķirības? Kāpēc Vācija tik neatlaidīgi stutē eiro un Eiropas Savienību? Vai Vācija var vēl vairāk pastiprināt savu līderību Eiropā un pasaulē, uz ko Vācijas vienotības dienā, 3. oktobrī, mudinājis Vācijas prezidents Joahims Gauks? Vai pēc eiro ieviešanas vācu investori plūdīs uz Latviju? Šie un citi jautājumi Neatkarīgās intervijā ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Andreu Viktorīnu.
– Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītie kristīgie demokrāti pēdējās Bundestāga vēlēšanās sasnieguši labāko rezultātu pēdējo 23 gadu laikā. KDS/ KSS ieguva 41,5% balsu, vienlaikus vēlēšanas bija trieciens koalīcijas partneriem – liberāļu partijai, kas nepārvarēja vēlēšanu 5% barjeru. Mazā koalīcijas brāļa sindroms? Vai A. Merkele kā spēcīga personība nav aizēnojusi partnerus un kristīgie demokrāti nav uzsūkuši liberāļu elektorātu?
– Ir dažādas interpretācijas, vienmēr ir vēlētāji, kas maina savu izvēli. Jā, liberāļi vēlēšanās cieta sakāvi, kristīgie demokrāti ir ieguvuši jaunus atbalstītājus, bet līdzīgi arī citas partijas. Par to, kas, pie kā, kāpēc pārgājis, tiek spriests arī Vācijā, un, domāju, pēc kāda laika partijas pašas ar to tiks skaidrībā.
Kas Vācijā veidos valdošo koalīciju, mēs vēl nezinām, vēl notiek sarunas ar SDP. Droši vien arī par šo aspektu partijas domā un pārrunā. Neapšaubāmi, A. Merkele kā personība tiek ļoti respektēta, arī priekšvēlēšanu aptaujas liecināja par to, ka sabiedrība uzticas viņai, ka novērtē pēdējās koalīcijas paveikto, novērtē Vācijas lomu krīzes pārvarēšanā gan Eiropā, gan Vācijā, kā rezultātā sekojusi ekonomikas izaugsme. Šo procesu kā pareizu novērtējuši daudzi pilsoņi, kas arī ir viens no šā labā vēlēšanu rezultāta iemesliem.
Neredzu Vācijā radikalizēšanos, drīzāk centra stabilizēšanos un atbalstu eiropeiskajam kursam, ES stabilizēšanai, budžeta konsolidēšanai kombinācijā ar izaugsmi. Tas ir tas, ko pilsoņi vēlas. Iekšpolitiski mums ir izaugsme, bezdarbs rūk, ir augstākie budžeta ieņēmumi, kādi Vācijā jelkad bijuši – tas ir arī pēdējās valdošās koalīcijas sasniegums.
– Tātad varētu teikt, ka Vācijai klājas labi. Tomēr, saskaņā ar Gallup aptauju, vairākums ES iedzīvotāju domā, ka Eiropas taupības politika cietusi neveiksmi un nebija tā veiksmīgākā izvēle. Arī Latvija piedzīvoja smagu budžeta izdevumu mazināšanu, bez iekšējās ekonomikas subsidēšanas, stimulēšanas, kā to darīja Vācija. ES iedzīvotāju vairums uzskata, ka taupības politikas instrumenti tika iedarbināti lielo ES valstu interesēs.
– Domāju, ka, tieši pateicoties šai taupības politikai, mums izdevās noturēt eiro zonu un ES pārvarēt šo krīzi, kura gan vēl nav pilnībā beigusies. Mērķis ir kopīgiem spēkiem turpināt veicināt ES attīstību, kam vispirms bija nepieciešama stabilizācija. Izdevumi bija nevis vienkārši jāpalielina, bet jārod vislabākais to ieguldīšanas veids jomās, kas svarīgas ne tikai konkrētām tautsaimniecības nozarēm vai valstīm, bet visai ES ekonomikai. Bija pietiekami daudz gadījumu, kad līdzekļi netika izlietoti efektīvi. Jāiegulda izglītībā, tehnoloģijās, inovācijās. Vienlaikus ir jānodrošina noteikti sociālie pakalpojumi, kas, no vienas puses, ir katras valsts jautājums, bet ir arī jānodrošina kopējs standarts visā ES telpā.
Izšķiroši bija tas, ka apstādinājām parādu pieaugumu. Tas bija grūts ceļš kopš krīzes sākuma, arī Vācijas valdībai un sabiedrībai iekšpolitiski, bet domāju, ka ceļš bija pareizs. Arī Latvija ir labs piemērs, kā valsts ar savu budžeta politiku tika ārā no parādu krīzes. Nu jūs esat uz pareizā ceļa.
– Tā varētu teikt, ja raugāmies uz makroekonomiskajiem rādītājiem, bet daudziem šie krīzes risinājumi nozīmēja Latvijas pamešanu, būtisku dzīves līmeņa kritumu, darba zaudēšanu.
– Ikviena krīze līdzīgi ietekmēja ne tikai iedzīvotājus Latvijā, bet arī citās valstīs, no kurienes cilvēki devās darba meklējumos, tostarp uz Vāciju. Tādējādi aktualizējās cita svarīga tēma, kas ir svarīga arī Vācijā – demogrāfija, nākotnes nodrošināšana nākamajām paaudzēm. Te svarīgs aspekts ir jauno cilvēku izglītība, ne tikai universitāšu, bet arī profesionālā izglītība, sociālo pakalpojumu pieejamība. Sociālā nodrošinātība ilgtermiņā nav iespējama, balstoties uz valsts parādu palielināšanu – tas neveicina ekonomikas izaugsmi, gluži otrādi. Dienvidu valstīm bija līdzīga šī dilemma. Bija nepieciešama izdevumu konsolidēšanas fāze, un tagad valstīm pašām jāpieņem lēmumi, kā virzīties tālāk. Un tieši par to, kā virzīties tālāk un kā šo virzību finansēt, Vācijā partiju starpā notiek diskusijas.
– Vasarā starp Vāciju un Latviju tieši tika parakstīta vienošanās par sadarbību profesionālajā izglītībā, ar ko Vācija lepojas, bet kas savukārt Latvijā nav pietiekami novērtēta. Ko tieši Vācija mums var piedāvāt?
– Dažādas iniciatīvas profesionālās izglītības jomā Latvijā īstenojam un piedāvājam jau kopš 90. gadu sākuma. Latvijā nepieciešama domāšanas maiņa, vajadzīgi pozitīvi piemēri, ka cilvēki ar praktisku profesionālo izglītību var nodrošināt veiksmīgu karjeru, ka šis ceļš ir tikpat labs kā universitātes izglītība. Kopš 2010. gada, kad Latviju apmeklēja Vācijas kanclere, atbalstu šajā jomā esam intensificējuši, ir bijušas dažāda līmeņa vizītes, apaļie galdi, vienošanās par sadarbību starp izglītības ministrijām, sadarbība ES projektos, iniciatīvas, lai mazinātu jauniešu bezdarbu. Vācijas uzņēmēji, kas Latvijā jau veiksmīgi darbojas, piedāvā praktisku profesionālo izglītību jomās, kur trūkst attiecīgi izglītotu darbinieku. Šādas aktivitātes, kādas īsteno, piemēram, Valmieras Stikla šķiedras rūpnīca, AKG Jelgavā, tagad nostiprinātas ar līgumu un tiek kombinētas ar izglītību profesionālajā skolā. Latvijā izveidoti arī kompetenču centri profesionālajai izglītošanai, kuriem arī piedāvājam atbalstu. Ar Vācijas – Baltijas tirdzniecības kameras atbalstu tiek pieaicināts Vācijas eksperts, kurš palīdz veidot Latvijas vajadzībām atbilstošu arodizglītības sistēmu.
– Vācijas zaļie prasa investēt miljardu eiro izglītības sistēmā. Kādas Vācijai ar to ir problēmas? Līdzīgas kā Latvijā?
– Izglītība jāturpina attīstīt nepārtraukti. Vācija bija tā, kas arī sarunās par ES daudzgadu budžetu prasīja investēt tieši izglītībā, zinātnē. Gan SDP, gan KDS, gan zaļo programmās ir uzstādījums investēt izglītībā. Tas ir mērķis, par ko nešaubās neviena partija, jautājums – kādā veidā, kā to finansēt. Runājam par doktora studiju programmu stiprināšanu angļu valodā, lai Vācijas universitātes būtu konkurētspējīgākas.
Mums ir izveidota izcilības universitāšu sistēma un universitātes ar savu specializāciju, kas starptautiskajos augstskolu reitingos ir augstu novērtētas, un tās jāturpina atbalstīt. Vēlamies veicināt stiprāku starptautisko sadarbību, tāpēc Latvijā pastāvīgi darbojas Vācijas institūcijas.
– Latvijā studē apmēram 600 jauniešu no Vācijas, lielākoties medicīnu. Kas viņus te pievelk?
– Vācijā ir studentu skaita ierobežojumi noteiktās profesijās, tostarp medicīnā. Lai nebūt jāgaida, kamēr tiek savākts noteikts punktu skaits studiju uzsākšanai Vācijas augstskolās, viņi doties studēt uz ārzemēm. Rīga ir atraktīva, skaista pilsēta, Rīgas Stradiņa universitāte piedāvā ļoti laba līmeņa, starptautiski atzītu medicīnas izglītību. Šī jauno cilvēku mobilitāte labi iemieso ES ideju un sniegtās brīvības.
– Vācija ir uzņēmusies līdera lomu ES un dažādās tās organizācijās, bet Vācijas prezidents Joahims Gauks aicinājis Vācijas valdību uzņemties lielāku atbildību un aktivitāti. ASV apzīmē ar jēdzienu «pasaules policists». Vai Vācija varētu kļūt par sava veida «Eiropas policistu»?
– Nedomāju, ka Vācija ir vai varētu kļūt par Eiropas vai pasaules policistu. Mēs esam lepni par sasniegto, kur katrs solis bijis pārdomu pilns un grūts. Ņemot vērā mūsu vēsturisko mantojumu, Vācija vairākos jautājumos bijusi ļoti apdomīga. Jau pirmais pēckara Vācijas kanclers Konrāds Adenauers skaidri formulēja iesaistīšanos ES un Eiropas vienotības stiprināšanu kā Vācijas moto un mērķi. Šogad svinējām Vācijas – Francijas draudzības 50 gadus, Elizejas līguma parakstīšanu, ar kuru samierinātas abas iepriekš vairākkārt karojušas valstis, kas pēc tam kļuva par Eiropas idejas galvenajām virzītājām. Vācijai milzīga izšķiršanās pēc kaislīgām diskusijām bija akcepts dalībai kaujas operācijās Afganistānā. Esam viena no lielākajām ekonomikām ES, un līdz ar to no mums arī ko vairāk gaida. Vācija nav vientuļa sala, mēs nevaram norobežoties un pateikt, ka nodarbojamies vispirms paši ar sevi. Vācija arī turpmāk sniegs savu ieguldījumu ES kopīgi ar ES partneriem.
– Ja jau Vācija ir tik aktīva, kādā veidā vēl tā varētu vairāk piedalīties dažādu – ekonomisku, ekoloģisku, politisku, militāru – konfliktu risināšanā, uz ko savā runā Vācijas vienotības dienā aicināja prezidents?
– Prezidents konkrēti pateica, kur Vācija jau aktīva ir, tas ir Starptautiskajā tiesā, misijā Afganistānā un citviet. Sīrijā nekavējoties piešķīrām 2 miljonus eiro inspektoriem ķīmisko ieroču likvidēšanai, bēgļu uzņemšanai Vācijā. Prezidents neteica, ka Vācijai jākļūst par pasaules policistu – vācu pozīcija tāda nekad nebūs!
– Saprotu, ka pats vārds «policists» Vāciju neuzrunā, Vācijas nacistiskās, kara pagātnes dēļ tā vienmēr bijusi atturīga militāro un arī varbūt citu konfliktu noregulēšanas līderības jomā, bet vai tās dēļ Vācija dažkārt nav nevajadzīgi atturīga?
– Jā, mēs apzināmies savu vēsturi, un no tās arī izriet mūsu atbildība. Mēs kopā ar partneriem aktīvi piedalāmies starptautiskajās organizācijās, misijās. Vācija arī neatstās novārtā ES turpmākās reformēšanas darbu, liels jautājums ir par ES aizsardzības un drošības politiku, arī finanšu un ekonomikas politiku.
– Nav jāmaina cilvēku domāšana, jāvērtē darbības nepieciešamība no šodienas apstākļiem, nevis vēsturiskās vainas apziņas?
– Nekad nebūs tā, ka šī pagātne tiks aizmirsta un nerespektēta. Bet piekrītu, ka mums kopā ar partneriem jābūt aktīviem dažādu konfliktu un risku situācijās. Esam garu ceļu nogājuši, vāciešiem bija ļoti grūta izšķiršanās ar mūsu bruņotajiem spēkiem piedalīties ne tikai miera uzturēšanas misijās, bet arī kaujas vienībās. Tas viesa izmaiņas uztverē, Vācija saprot, ka arī tai ir jāsniedz militārais atbalsts, ko arī ASV prasīja. Un Vācija ir gatava kopā ar saviem partneriem šo lomu uzņemties.
– Piekrītat, ka Vācija nebija pietiekami izlēmīga eiro krīzes laikā?
– Domāju, ka Vācija bija lēmumu galvenais virzītājs šajā laikā.
– Kāpēc Vācijai ES un eiro ir tik svarīgs? Ekonomika nesabruktu arī bez tiem. Krīzes laikā tika baumots, ka Vācija gatavojas alternatīvai, vācu markas drukāšanai.
– Tās ir pilnīgākās muļķības! Par to joprojām kāds dažkārt ieminas, bet pilnīgi nepamatoti. Vienmēr būs kāds vai kāda niecīga grupa, kas domās, ka jāatgriežas pie vācu markas. Bet visas lielās Vācijas partijas un arī sabiedrības vairākums, ko parāda arī lielais vēlētāju atbalsts kanclerei, ir vienisprātis par to, ka Vācijas valsts, ekonomikas atdzimšana, attīstība pēc pilnīgas sagrāves 2. pasaules karā bija iespējama tikai ar ES. Un visi ir vienisprātis, ka arī turpmākais Vācijas attīstības ceļš iet ES ietvaros, ko Vācija arī turpinās iet. Un arī krīzes laikā par to nebija nopietnu šaubu, tieši otrādi – Vācija aktīvi iesaistījās, lai nedotu pamatu antieiropeiska noskaņojuma izplatībai, un nenodarbojās ar spekulācijām par eiro zonas vai ES sabrukumu. Vācijai nekad nav bijusi vēlme pamest eiro zonu un ieviest atkal vācu marku, pat ja kāds žurnālists to mēģināja apgalvot. Nekad! Un tā arī nemēģinās to darīt.
– Vācija nejūtas vientuļa šajā cīņā? Vai netrūkst spēcīga partnera – Lielbritānija turas nomaļus, kādreizējais balsts – Francija – pati ir novājināta, nemaz nerunājot par ekonomiskās un finanšu krīzes mocīto Itāliju.
– Nedomāju, ka esam vientuļi. Mēs uzturam ciešus kontaktus ar mūsu partneriem, jo īpaši cieša sadarbība pastāv ar Franciju. Jautājums ir par to, ar kādiem atbalsta līdzekļiem var panākt, lai eiro zonā paliktu visas tajā esošās valstis. Te Vācija un Francija vienmēr bijušas dzinējspēks un tāds būs arī turpmāk. Finanšu krīze tagad daļēji ir pārvarēta, jāturpina ES reformas. Krīze bija pārdomu vērta pieredze, lai izšķirtos, kā ES var attīstīties tālāk, ko spriežam kopā ar mūsu partneriem, arī Latviju, ar kuru viedokļi mums lielākoties bijuši līdzīgi.
– Jāatzīst, ka pēdējos gados mūsu eksports uz Vāciju ievērojami pieaudzis. Ja Vācijā ir ekonomiskā izaugsme, varam cerēt, ka līdz ar to arī Latvijai no tā kāds labums atlēks?
– Esmu pārliecināta, ka, pateicoties eiro ieviešanas procesā panāktajai ekonomikas un finanšu stabilizācijai, Latvijas – Vācijas ekonomiskā sadarbība tikai attīstīsies. Vācu investori aktīvi brauc uz Latviju un vētī ciešākas sadarbības iespējas. Latvijā jau strādā gandrīz tūkstotis vācu uzņēmēju, kuri darbojas ne tik daudz banku sektorā, bet galvenokārt ražošanā. Pēdējā laikā Latvijai Vācijā tiek pievērsta liela uzmanība, gandrīz ik nedēļu ir raksti presē, liela uzmanība veltīta eiro ieviešanai Latvijā.
– Eiro ieviešana veicina šo interesi un atvedīs uz Latviju vairāk vācu investīciju?
– Jā, tas ir stimulējošs faktors. Informācijas pieprasījums Vācijas – Baltijas tirdzniecības kamerā ir pastiprināts, vairāk uz Latviju brauc dažādu Vācijas pavalstu un uzņēmēju delegācijas. Kameras veiktā uzņēmēju aptauju rāda ļoti pozitīvas prognozes Latvijai un liecina par vācu firmu interesi te aktīvi darboties.
– Nebaidāties, ka, nostiprinoties angļu valodas statusam Latvijā un krievu valodas prasmju nepieciešamībai, saruks vācu valodas prasmes, kas Latvijas iedzīvotāju vidū iepriekš bija samērā labas? Ko jūs šajā jomā darāt? Kāpēc latviešiem vajadzētu mācīties vācu valodu?
– Esmu par to, lai jaunie cilvēki apgūtu pēc iespējas vairāk svešvalodu. Vācu ir lielākā valoda Eiropas Savienībā. Esmu ļoti patīkami pārsteigta par vācu valodas mācīšanas kvalitāti Latvijā. Vācija piedāvā apgūt valodu Gētes institūtā, vairākas skolas īsteno Vācijas ārlietu ministrijas iniciēto partnerprogrammu ar Vācijas skolām un piedāvā iespēju jauniešiem iegūt starptautiski atzītu vācu valodas DSD diplomu. Esam ieviesuši jaunu – DSD1 – valodas diplomu tieši tāpēc, ka angļu valoda ir spēcīga, gribam veicināt arī vācu valodas apguvi, sasniegt augstu līmeni skolēniem, kas to vēlas, kas atver ceļus uz Vāciju. Labākajiem no šā diploma ieguvējiem piedāvājam stipendijas bakalaura studijām Vācijā, dalību starptautiskajā parlamenta praktikantu programmā. Vācijas akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) piedāvā iespējas studēt Vācijā. Un tad kaut kad parādās arī interesanti darba piedāvājumi.