Nespējot pierunāt svešzemju investorus ieguldīt faktiski jau bankrotējušajā uzņēmumā 37 miljonus latu, Liepājas metalurgs (LM) ierosina, lai Latvijas valsts iegulda divkārt lielāku summu.
Nespējot pierunāt svešzemju investorus ieguldīt faktiski jau bankrotējušajā uzņēmumā 37 miljonus latu, Liepājas metalurgs (LM) ierosina, lai Latvijas valsts iegulda divkārt lielāku summu.
Īsta nauda gan nebūšot nepieciešama, jo 78,8 miljonu latu lielie parādi valstij un tās uzņēmumiem ir norakstāmi, piedrukājot klāt simts miljonus akciju par latu gabalā katru, un valdība it kā dabūšot kontrolpaketi. Uzņēmums piedāvā kapitalizēt Finanšu ministrijas kredītprasības 51,9 miljonu latu apmērā, Citadeles bankas kredītprasības 12,4 miljonu latu apmērā un Latvenergo kredītprasības 14,5 miljonu latu apmērā. Taču, turpinot atbalstīt šādas finanšu piramīdas būvniecību, valsts rindā pēc LM naudas pārkārtotos uz pašu galu faktiski bez cerībām atgūt savas investīcijas, kas jau pašlaik – neatdāvinot rūpnīcas īpašnieku parādus – sasniedz 52 miljonus latu.
Finanšu ministrija, izlasot uzņēmuma padomes un valdes apmaksātos reklāmas laukumus laikrakstos un vakar preses konferencē sarunāto, paziņojusi, ka LM akcionāri maldina sabiedrību un savus darbiniekus. Parādu kapitalizācija netiek plānota un nebūtu valsts interesēs. Turklāt Eiropas Komisija nemaz nepieļautu šāda veida atbalstu vienam privātam uzņēmumam. Zīmīga ministrijas paziņojumā ir piebilde, ka maksātnespēja nemaz nenozīmētu uzņēmuma galīgu izputēšanu: «Uzņēmums var turpināt darbību citu akcionāru vadībā, tiem iegādājoties uzņēmuma aktīvus.» Un tieši tāds ir opozīcijā esošā akcionāra Kirova Lipmana plāns – caur maksātnespēju tikt vaļā no šobrīd ietekmīgākajiem akcionāriem Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala.
Vakar sarīkotajā preses konferencē uzņēmuma padome gan sludināja, ka maksātnespēja būtu lielākais ļaunums no visiem iespējamajiem – 1800 bezdarbnieku, valsts ieguldījumu zaudēšana, plus vēl risks, ka, izpaliekot ļoti lielam klientam, elektrības un OIK sadārdzinājumu nāksies segt pārējiem patērētājiem. Tomēr padomes priekšsēdētāja Gunta Vilnīša slavas dziesmā parādu kapitalizācijai izpaliek tāda svarīga sastāvdaļa kā apgrozāmie līdzekļi. Emitējot akcijas, īstas naudas, par ko iegādāties kausēšanai nepieciešamos metāllūžņus, nekļūs vairāk. Rūpnīcas galvenā ekonomiste Benita Imbovica gan skaidro, ka ar mazāku parādu slogu uzņēmums kļūtu pievilcīgs investoru acīs un arī bankas labprāt aizdotu naudu. Tomēr tie ir tikai minējumi – šobrīd pie apvāršņa nav nedz investora, nedz dāsnas bankas. Turklāt opozīcija gatava apstrīdēt ikvienu pašreizējās vadības soli.
Kirova Lipmana pārstāvji Pāvels Rebenoks un Mārtiņš Krieķis Neatkarīgajai skaidro, ka akciju emisija nevar būt likumīga, jo vairs nav iespējams ievērot divu nedēļu termiņu emitējamo akciju prospekta publiskošanai. Pamatkapitāla palielināšana, ja tāda notiks, tikšot apstrīdēta. 30. oktobris ir galējais termiņš, ko noteic Tiesiskās aizsardzības plāns. Ja plānā netiks veikti grozījumi, tiks sākts maksātnespējas process. Lipmana advokāti uzsver, ka valsts šobrīd nemaz nevar būt pārliecināta, ka tai apmaiņā pret parādiem tiks piedāvātas balsstiesīgas akcijas.
Padome apgalvo, ka tās pārstāvētie akcionāri ir ar mieru pilnībā nodot valstij varu, pienākumus, labumus. Taču jāatgādina, šādi paziņojumi metalurga glābšanas sāgā izskanējuši jau vairākkārt, bet akcijas tā arī nav nodotas.