Federatīva Eiropa, kuras iedzīvotājiem jāstrādā aizvien vairāk gadu un, lai novērstu potenciālo migrantu plūsmu, piemēram, no Āfrikas, jātērē aizvien vairāk līdzekļu.
Federatīva Eiropa, kuras iedzīvotājiem jāstrādā aizvien vairāk gadu un, lai novērstu potenciālo migrantu plūsmu, piemēram, no Āfrikas, jātērē aizvien vairāk līdzekļu. Tādu Eiropas Savienības (ES) nākotni redz tās attīstības komisārs Andris Piebalgs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Rūpes par Āfriku
A. Piebalgs diskusijā par ES nākotni norādīja, ka par aizvien lielāku problēmu savienībai kļūst no nabadzīgajām Āfrikas valstīm labāku dzīvi meklējošie šī kontinenta karu plosīto valstu iemītnieki. Neraugoties uz to, ka migrantu plūsma pārsvarā skar Vidusjūras reģionu, to nekontrolēta plūsma nestabilitāti varot radīt visā ES, arī tās austrumos un ziemeļos – Latvijā, brīdina eirokomisārs.
Tādēļ ļoti nozīmīgs ir ikvienas ES dalībvalsts ziedotais eiro šo valstu iemītnieku sadzīves uzlabošanai. A. Piebalgs atgādina, ka cilvēks daudz labprātāk paliek dzīvot sev ierastajā vidē un nevajagot, lai sadzīve tajā būtu pielīdzināma ES bagātākajām valstīm. Pietiekot tikai radīt apstākļus, lai cilvēks varētu izdzīvot un justos drošs. «Galu galā no mazām straumēm izveidojas lielas upes,» uzsverot katra ziedojuma vērtību un uzslavējot Latvijas ziedotos 50 tūkstošus latu Mali, teica A. Piebalgs.
Attīstības komisāram ir arī savs, no uzņēmēju vidē valdošā viedokļa atšķirīgs uzskats par briestošo darbaspēka krīzi. «Ir liela problēma, ka iedzīvotāji dzīvo ilgāk, kas ir laba ziņa kopumā, taču mums būs jāstrādā ilgāk,» runājot par sarūkošo darba vecumā esošo iedzīvotāju skaitu, kuram jāuztur pieaugošais pensionāru skaits, teica A. Piebalgs.
Imports nepalīdzēs
Viņš uzskata, ka izeja darbaspēka sarukumam nav vis tā importēšana no trešajām valstīm, par ko runā gan valdība, gan uzņēmēji, bet gan darba ražības celšana. Tādēļ gan Eiropas Savienībai kopumā, gan Latvijai atsevišķi liela vērība jāpievērš izglītībai, zinātnei un enerģētikai, kas nākotnē varētu novērst balto apkaklīšu aizplūšanu uz ASV.
Viņaprāt, pieaugošā sociālā sloga atvieglošanai nebūtu pieņemama arī nodokļu celšana, tāpēc, kamēr netiek atrisināts darba ražīguma jautājums, eiropiešiem jāsamierinās ar garākiem darba gadiem.
«Nodokļu slogs Eiropas Savienībā sasniedzis maksimumu. Vienīgais risinājums – pensionēties vēlāk, jo dzimstības paaugstināšana arī nav risinājums,» saka eirokomisārs, kurš ir skeptisks par ieceri pārliecināt eiropiešus, ka ģimenē nepieciešami vismaz trīs bērni.
Diskusijā tika aizskarts arī jautājums par eiro ieviešanu Latvijā un joprojām salīdzinoši zemo iedzīvotāju atbalstu šai valdības iniciatīvai. A. Pabriks, argumentējot lata aizstāšanu ar Eiropas Savienības vienoto valūtu, tiražēja Ērika Stendzenieka ražotnēs tapušā reklāmas klipa saukli. «Eiro ieviešanu var redzēt divos veidos – ka atsakāmies no lata un ieviešam svešu valūtu vai arī tā, ka pirmo reizi vēsturē Latvijas simbolika, latviešu tautumeita būs redzama visā Eiropā,» teica ministrs.
Eiro nav jāsajūsmina
Savukārt A. Piebalgs diskusijas dalībniekus atkal priecēja ar iedzīvotājiem saprotamākiem argumentiem par eiro sniegtajiem labumiem un sabiedrības sajūsmas trūkumu par šo procesu.
Viņš uzsver, ka eiro ieviešana valstij kopumā nenoliedzami ir pozitīvs solis, kas sniegs milzīgu atbalstu tautsaimniecības attīstībai. Taču tajā pašā laikā indivīds šos pozitīvos efektus gandrīz neizjutīs, jo šie procesi notiks makro līmenī.
Pretēji aktuālajam viedoklim, ka sabiedrības atbalsts eiro ieviešanai ir kritiski zems, A. Piebalgs uzskata, ka par to nav vērts pat satraukties, jo viss liecina, ka cilvēki procesu ir akceptējuši. «Cilvēki ir akceptējuši šo procesu, uz ielām nav redzami piketi un gājieni, bet viņi nav par to sajūsmā, jo katrs satraucas, ja mainās viņa maka saturs,» savu nostāju skaidroja eirokomisārs.
Viņš arī nenoliedza, ka līdzšinējā pieredze liecina – eiro ieviešana nozīmē niecīgu cenu pieaugumu. Tiesa, A. Piebalgu gandrīz pusvārdā pārtrauca Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, kas pielaboja eirokomisāra teikto, sakot, ka cenas augušas vienmēr un augtu arī bez eiro ieviešanas un tādēļ nevajagot visā vainot ES vienoto valūtu. A. Piebalgs, protams, pārtvēra viņas teikto un piekrita EK pārstāvniecības vadītājai.