Saruna ar žurnālistu, Latvijas specdienestus atmaskojošās grāmatas Cits ķēķis līdzautoru Lato Lapsu par kriminālprocesu, kuru Drošības policija pret viņu safabricējusi, par KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes īpatnībām un Latvijas politisko nākotni pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām.
– Jūs esat Latviju nodēvējis par policejiski bandītisku valsti. Kādi fakti ļauj jums izteikt tik smagus apvainojumus?
– Ja nemaldos, tad šo apzīmējumu pirmo reizi lietoju intervijā NRA pirms pāris gadiem. Lai cik brīnumaini un pārsteidzoši tas liktos, kopš tā laika nekas uz labo pusi šai valstī nav gājis. Vienīgi mūsu tā saucamā tiesiskuma koalīcija kaut kāda minimāla kauna atlieku iespaidā pēdējā gada laikā tiesiskumu vairs nepiemin. Kas manā izpratnē ir bandītiska valsts? Ļoti vienkārši. Tas nozīmē, ka augstos valsts amatos gan tiesībsargājošās, gan citās iestādēs ir cilvēki ar klaji noziedzīgām vēlmēm un izveido klasiskas bandas šī vārda visprecīzākajā nozīmē. Proti, organizētu grupu ar konkrētām bandītiskām vēlmēm, un, tā kā viņi ieņem šos valsts amatus, tad viņiem ir visas iespējas savus mērķus sasniegt ar politiskām metodēm.
– Tie ir apgalvojumi. Kādi ir fakti?
– Pēdējos trijos gados, kopš man ienāca prātā ķerties pie grāmatā Cits ķēķis skartās tēmas (tiesībsargājošo un drošības iestāžu apšaubāmas darbības – autora precizējums), man fakti nāk aumaļām. Tu skaties uz tādu Rīgas domes kukuļošanas lietu un brīnies. Pilnīgi godīgi pateikšu, ka arī es, kā vairums latviešu pilsoņu, dzīvoju ar pārliecību, ka tā slavenā kurpju kaste, kas piekrauta ar eiro, patiešām eksistēja. Kaut kad vēlāk man pielēca, ka šī kaste nav minēta ne pie kādiem lietiskiem pierādījumiem. Nav ne kastes, ne satura, nekā. Šī kaste lietā figurē tikai tāpēc, ka viens stukačs uzrakstījis iesniegumu un pēc tam pierādījumi ir pievākti klāt. Atrasts otrs slims, pavecs cilvēks, kurš ir piespiests liecināt tā, kā vajag. Izrādās, ar to pilnīgi pietiek. Viens cilvēks pasaka: biju klāt, kad deva kukuli. Otrs apstiprina: jā, tāda kaste bija. Cik kaste bija liela? Kas tur bija iekšā? Tas nav svarīgi. Ar to pietiek, lai tiktu pie notiesājoša sprieduma. Bet katram jau pašam sava āda tā tuvākā, tāpēc vairāk un detalizētāk varu runāt par to, kas noticis ar mani, jo arī pret mani Drošības policija safabricējusi lietu.
– Kāda lieta pret jums ir ierosināta, un kāpēc uzskatāt, ka to Drošības policija ir safabricējusi?
– Esmu persona, pret kuru sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma
164. panta par svešas korespondences noslēpuma atklāšanu. Tas nozīmē, ka esmu kaut kādā veidā piekļuvis kādas personas elektroniskajam pastam un tā saturu ļaunprātīgi atklājis citiem. Safabricēta šī lieta ir tāpēc, ka šī elektroniskā pasta sarakste ir bijusi publiski pieejama un Drošības policija to lieliski zina, bet izliekas, ka nezina.
[Pilnu intervijas tekstu lasiet šīsdienas NRA]