Metilspirts var trāpīt arī inteliģentā glāzē
Teorētiski iespējama situācija: alkatīgs bārmenis nopērk nelegālo alkoholu, un zem cienījamas izklaides vietas izkārtnes, salej viesiem smalkos kokteiļos 99% metilspirtu, indi. Lai nopelnītu.
Šī ilustrācija parāda, ka traģiskie notikumi Jelgavā neattiecas tikai uz to dalībniekiem. Septiņi no viņiem ir miruši, bet vēl vismaz divi mēģina to neizdarīt. Točkas ir visas sabiedrības, nevis tikai utainu bomžu bariņa problēma. Tāpēc Latvijas alkohola tirgotāju asociācija (LATA) rosinās atbildību par točku darbināšanu kriminalizēt. Jau gadiem ilgi ir acīmredzams, ka administratīvie sodi metilspirta un citas draņķības fasētājus nebaida. Savukārt viņu klienti ir pārāk vāji un slimi, lai spētu novērtēt ar kreiso dziru saistītos riskus. Viņi uztver tikai cenas atšķirības un tās ir grandiozas.
Paralēlais tirgus - grandiozs
LATA valdes priekšsēdētājs Vitolds Bremmers lēš, ka veikalā pirktam šņabja puslitram nodokļu slogs ir trīs lati. Savukārt točkas precei jāsamaksā tikai tirdzniecības uzcenojums. Maksā latu puslitrā.
Tas arī ir iemesls, kādēļ točkas Latvijā ir faktiski neiznīdējamas – lērums alkoholiķu un dārgs legālais alkohols. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra izpētīto 2012. gadā reģistrētais alkohola patēriņš Latvijā bija 10,2 litri absolūtā alkohola uz vienu pieaugušo, un 16% iedzīvotāju patērētā alkohola tiek iegūts ārpus reģistrētā alkohola tirgus. Legālie rūpnieki lēš, ka nelegālā daļa jārēķina vismaz dubultā.
“Neviens jau nepiedzimst par deklasētu elementu vai nabagu. Vispirms viņš pērk alkoholu veikalā, bet tad dažādu iemeslu dēļ kļūst par šā paralēlā tirgus lietotāju,” secina Vitolds Bremmers. Un melnā tirgus piedāvājums ir grandiozs. Iespējams, tieši tādēļ interaktīvajā točku kartē, ko pērn izveidoja Iekšlietu ministrija, nevar redzēt jau ievilktos ķešus. Gandrīz katrā Rīgas, Ventspils, Daugavpils kvartālā ir točkas. Arī visās citās pilsētās. Katrā novadā, miestā un pat mazapdzīvotā lauku teritorijā. To zina točku apmeklētāji, zina apkārtējie iedzīvotāji, zina arī policija. Zina un neko nevar izdarīt, jo likumdevējs nav piešķīris citu tiesisku ieroci un pienākumu kā vien tirgoņu un bomžu patrenkāšana.
Pat visdrošākā točka strādā
Savas nevarības dēļ policija izpelnās iedzīvotāju pārmetumus par profesionālu nolaidību, gan točku piesegšanu. Pamācošākais piemērs policijas mazspējai ir nelegālā alkohola tirdzniecības vieta, kas izpelnījusies “Latvijas visdrošākās točkas titulu” - tā atrodas pie Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas mājas un augstās amatpersonas drošības nolūkos tiek vispusīgi filmēta. Pirms diviem gadiem tajā ar pompu iegāzās specvienība Alfa, iznesa durvis, logus un policijas priekšniecība televīzijā lielījās, ka midzenis iznīdēts. Tomēr iedzīvotāji turpināja sūdzēties un pērn Neatkarīgā veica atkārtotu točkas komercdarbības fotofiksāciju. Policija “pieņēma mērus” un vēl vakar Brasas iecirkņa priekšnieks Ivars Čevers un sabiedrisko attiecību dienests apgalvoja, ka točka jau vairāk nekā pusgadu slēgta. Nolēmām pārbaudīt un izrādījās, policija samelojusies. Restotais logs turpina virināties. Nofotografējām i kā pērk, i kā pārdod. Par 36 santīmiem iedod iemest uz vietas. Par latu - puslitriņš līdzi. Nu bet par diviem – pusotru uzreiz dod. Vietējie iedzīvotāji visu zina stāstīt sīki un smalki - tirdzniecība Ieroču ielā 6 nav aprimusi ne uz brīdi, un dīvainākais, ka arī policisti te joprojām pa laikam piebraucot. Vēl pirms trim dienām tepat aiz garāžām stāvējuši. Un – ja jau točka viņu ziņojumos pusgadu kā slēgta, visticamākais, paši vien to ļergu lieto vai arī iekasē procentus. Kas to lai zina. Pāšlaik nav jēgas sapņot, ka policija varētu sekmīgi apkarot nelegālā alkohola rūpalu Latvijā, ja tā nespēj slēgt pat vienu točku.
Arī dzērāju slepkavas jāsoda
Jelgavas nāvinieki nav vienīgā publiski zināmā traģēdija Latvijas alkoholisma vēsturē. Masveidīgākais notika 2006. gadā, kad Preiļos un Rēzeknē ar nekvalitatīvu alkoholu saindējās vismaz 94 cilvēki. Toreiz ātri vien nomira deviņi alkoholiķi, bet pārējie ieguva toksisko hepatītu, bez cerībām jebkad pilnībā izārstēties. Šodien dzīvajos droši vien ir tikai retais no viņiem. Tāpat, kā nesenajā Jelgavas gadījumā arī Preiļu indētāji tika notverti. Bet viņus tiesāja ne jau par slepkavību ar iepriekšēju nodomu, bet akcizēto preču aprites pārkāpumiem un nereģistrētu uzņēmējdarbību... Tāpat būs arī Jelgavā. Ja pat par cilvēku noindēšanu tāds nieks vien draud, tad ar regulārajiem administratīvajiem sodiem iebiedēt tirgotājus vispār nav iespējams, nemaz nerunājot par tiem, kuri točkām piegādā preci.
Iekšlietu ministrija nolēmusi pieiet problēmai novatoriski un administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikt sodus točku ēku īpašniekiem, kas tikpat labi var būt šā biznesa turētāji, bet var arī nebūt. Vispirms būs brīdinājums. Un tad – ja gada laikā policija atkārtoti konstatēs, ka īpašumā tiek tirgota ļerga, vainīgajam drīkstēs uzlikt naudas sodu - fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz 5000 latiem. Iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma vēsta, ka pašlaik ierosme atrodas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, un tiek gatavota trešajam lasījumam.
Līdz šim nekādi skarbāki līdzekļi pret metilspirta fasētājiem un dzērāju slepkavām netika plānoti. Traģiskie Jelgavas notikumi politiķiem, iespējams, liks būt vēl radošākiem.