Laikā, kad ārvalstīs tiek spriests par ASV iespējamās krīzes sekām uz pasaules ekonomiku, banku eksperti Latvijā par to īpaši neuztraucas, pat neraugoties uz to, kādas sekas radīja ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrots pirms pieciem gadiem.
Bankas Citadele galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis Neatkarīgajai uzsvēra, ka tas, kas pašlaik notiek Amerikā, par laimi, esot politiskais cirks un nevis parāda krīze.
«ASV valdības maksātspēja netiek apšaubīta, galu galā ASV parāds ir denominēts dolāros, bet dolāru drukāšanas mašīna atrodas Amerikas vienpersoniskā valdījumā. Atšķirībā no Grieķijas vai Spānijas Amerikai nevienam ārpusē nav jālūdz atļauja dolāru papildu drukāšanai, ja tāda vajadzība rastos. Tajā pašā laikā ir zināmas iekšējās procedūras, kas saistītas ar ASV budžeta un valdības parāda apkalpošanu. Un te pieslēdzas politiķi, kas Amerikā diez ko neatšķiras no politiķiem citur pasaulē. Pirms dažām nedēļām divas vadošās ASV partijas nopietni salecās par tā saukto Obamacare jaunā budžeta kontekstā. Šīs nesaskaņas diemžēl sakrita ar tehniskas dabas nepieciešamību kārtējo reizi nobalsot par ASV parāda griestu pacelšanu. Parāda griesti ASV tika sasniegti jau maija vidū, savukārt nauda ASV Valsts kasei beigsies pēc pāris dienām. Ja politiķi nevienosies līdz tam laikam, ASV Valsts kasei var pietrūkt naudas, ar ko norēķināties par savām iepriekšējām saistībām, un var iestāties tehniskais defolts. Nekas tāds modernajā vēsturē nav noticis, un var tikai minēt, tieši cik traģisku lavīnveida reakciju tas varētu aizsākt savstarpēji cieši sasaistītajā pasaules finanšu sistēmā. ASV valdības obligācijas pieder gan valdībām, gan bankām, kompānijām un privātpersonām visā pasaulē,» skaidroja Z. Vaikulis.
Netic ASV maksātnespējai
Bankas Citadele galvenais ekonomists uzskata, ka nav nekādas jēgas mocīties apokaliptiskos minējumos par to, kā būtu, ja būtu, jo ASV valdības defolta iespējamība esot tuva nullei. Turklāt, spriežot pēc ASV valdības īstermiņa parādzīmju ienesīguma likmēm, investori ASV maksātnespējas varbūtību neuztverot diez cik nopietni. «ASV defolta iespējamība tiek vērtēta kā 0,5%. Tātad nav apaļa nulle, bet joprojām ļoti maza, lai visu pamestu un dotos uz mežu būvēt zemnīcas,» teica Z. Vaikulis.
Savukārt SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata – kamēr pastāv iespēja, ka parāda griesti netiek pacelti, stress saglabāsies augstā līmenī. Tomēr arī viņš netic, ka īstenosies parāda griestu nepaaugstināšanas scenārijs. Viņš gan pieļauj iespējamību, ka griesti var tikt pacelti vien nedaudz, kas nozīmēs, ka pārskatāmā nākotnē pasaule būs spiesta pie šī jautājuma atgriezties.
«Visumā jāteic, ka pašreizējie ekscesi par labu ASV reputācijai nenāk, jo tie tikai liek tādu investoru kā Ķīna, Japāna un Tuvie Austrumi biezajiem makiem pastiprināti pārvērtēt savas esošās un nākotnes ieguldījumu stratēģijas. Notiekošais ir nesenas pagātnes atkārtošanās, kas jau ir sašķobījis ieguldījumus ASV kā neapstrīdami drošus, pat ja no ASV puses tas tā nemaz nešķiet,» Neatkarīgajai bilda D. Gašpuitis.
Latvija necietīšot
Arī Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna domā, ka, visticamāk, ASV politiķi spēs vienoties par kompromisu. Taču pat sliktākā scenārija gadījumā, viņasprāt, Latvijai nevajadzētu īpaši raizēties. «Tiešā ASV problēmu ietekme uz Latviju ir minimāla, jo tirdzniecības plūsmas ar šo valsti ir daudz mazākas nekā ar Eiropas valstīm. Pašlaik relatīvi spēcīgs eiro kurss pret dolāru (tajā skaitā arī dēļ problēmām ar ASV budžetu) gan liek sprunguļus trauslās Eiropas ekonomikas atkopšanās riteņos, kas savukārt nozīmē arī vājāku pieprasījumu Latvijas eksportētājiem. Tomēr, ja ekonomiskā situācija ASV pasliktināsies, tas neapšaubāmi ietekmēs tādas Eiropas valstis kā Lielbritāniju, Vāciju, Franciju. Negatīvs iespaids uz Ķīnas ekonomiku, kas ir cieši saistīta ar ASV, arī pastarpināti mazinātu Eiropas un Baltijas jūras reģiona izaugsmes iespējas, jo Ķīna ir arī daudzu Eiropas valstu svarīgs tirdzniecības partnere,» Neatkarīgajai teica L. Strašuna.
Lehman Brothers mācība
Pirms pieciem gadiem pasaules finanšu tirgus satricināja ziņa par ASV bankas Lehman Brothers bankrotu – bankas, kuras vēsture mērāma vairāk nekā 150 gadu garumā. Izvērtējot šī notikuma sekas, D. Gašpuitis pirms četriem gadiem atzina, ka Latvija un Baltija kopumā ir cietušas visvairāk. «Satricinājumi, ko finanšu tirgos radīja šīs kompānijas bankrots, samazināja uzticību finanšu institūcijām un radīja problēmas noteiktām bankām arī Latvijā. Pieauga izmaksas, kas bankām jāmaksā par sevis finansēšanu jeb kapitāla piesaisti, kas nozīmē, ka noteiktos gadījumos pieauga arī procentu likme, par kādu bankas izsniedza kredītus. Tas viss kopumā samazināja kredītu pieejamību, kas negatīvi ietekmēja ekonomisko aktivitāti valstī. Ir gan jāņem vērā, ka arī bez Lehman Brothers bankrota Latvijas ekonomikai priekšā būtu bijuši grūti laiki,» toreiz uzsvēra arī Hipo fondu Aktīvu pārvaldes daļas vadītājs Jānis Spriņģis.