Nākamgad valdības parāds sasniegs 59% no IKP

© skanpix

010.gadā paredzams centrālās valdības parāda pieaugums par aptuveni 2,2 miljardiem latu un gada beigās uzskaites vērtībā tā apjoms prognozēts 7,008 miljardi latu jeb 59% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Finanšu ministrijas (FM) prognozes.

Centrālās valdības parāds šogad kopā prognozēts 4,779 miljardi latu jeb 37% no IKP. Iekšējais parāds būs 791,2 miljoni latu, bet ārējais parāds - 3,988 miljardi latu. Savukārt nākamgad iekšējais parāds prognozēts jau 799,3 miljoni latu, bet ārējais - 6,208 miljardi latu, kopumā sasniedzot 59% no IKP, aģentūru LETA informēja FM Komunikāciju departamenta vadītāja Baiba Melnace.

Centrālās valdības parāds kopā 2011.gadā tiek prognozēts 6,989 miljardi latu, bet 2012.gadā - 7,035 miljardi latu, kas attiecīgi būs 59% un 57% no IKP.

Pēdējā apkopotā informācija liecina, ka centrālās valdības parāds līdz šā gada 27.oktobrim bija 3,986 miljardi latu jeb 31% no IKP. Iekšējais parāds bija 978,8 miljoni latu jeb 25% no IKP, bet ārējais parāds - 3,008 miljoni jeb 75% no IKP.

Kā uzsvēra Melnace, 2010.gadā tiek plānots piesaistīt resursus gan iekšējā, gan ārējā finanšu tirgū, turpinot starptautiskā aizdevuma apgūšanu Latvijai piešķirtā finansiālā atbalsta ietvaros, lai novērstu būtisku valdības parāda pārfinansēšanas riska pieaugumu un nodrošinātu priekšnosacījumus laicīgai starptautiskā finansiālā atbalsta programmā piešķirto aizdevumu atmaksai.

2010.gadā valsts parāda un aizņēmumu vadības gaitā plānots turpināt finansējuma apgūšanu Latvijai piešķirtā starptautiskā finansiālā atbalsta ietvaros, kā arī turpināt veikt regulāras valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas.

2010.gadā valsts iekšējie aizņēmumi galvenokārt tiks izmatoti valsts iekšējā parāda saistību pārfinansēšanai. Pašreiz no valsts iekšējā aizņēmuma instrumentiem 2010.gadā paredzēts izmantot īstermiņa valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisijas, kā arī atkarībā no finanšu tirgus situācijas plānots izmantot kādu no vidēja vai ilgtermiņa iekšējā aizņēmuma instrumentiem.

Stabilizējoties Latvijas makroekonomiskai situācijai un uzlabojoties priekšnosacījumiem, jaunu emisiju veikšanai tiek plānots atgriezties starptautiskajos kapitāla tirgos.

LETA jau ziņoja, ka Saeima šonedēļ pieņēma nākamā gada valsts budžetu. Par to balsoja 64, pret - 30 deputāti, bet neviens balsojumā neatturējās.

Nākamā gada valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 4,736 miljardi latu, bet izdevumi - 5,417 miljardi latu. Nākamā gada budžeta ieņēmumi būs par apmēram 4% mazāki nekā šogad, bet izdevumi samazinājušies par apmēram 7%. Valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts plānots 681,5 miljoni latu jeb 7,6% no IKP.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 3,862 miljardi latu jeb vidēji par 4% mazāk nekā šogad. Savukārt izdevumi plānoti 4,386 miljardi latu jeb par apmēram 6% mazāk nekā šogad.

Valsts konsolidētā budžeta deficīts būs 524 miljoni latu jeb 4,4% no IKP, rēķinot pēc naudas plūsmas.

Kā skaidrojusi Finanšu ministrija (FM), Latvijā budžets tiek plānots pēc naudas plūsmas principa (cash flow method). Saeima pieņēma valsts konsolidēto budžetu, kurā deficīts tiek prognozēts 4,4% no IKP apmērā. Pašvaldību konsolidētā budžeta deficītu 2010.gadā FM prognozē 1,7% no IKP apmērā. Līdz ar to konsolidētā kopbudžeta budžeta deficīts pēc naudas plūsmas principa 2010.gadā varētu sasniegt 6,1% no IKP.

Savukārt atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām budžets tiek pārklasificēts pēc uzkrājuma principa, proti, budžeta deficīta aprēķinos ņem vērā tikai tos budžeta ieņēmumus un izdevumus, kas attiecas uz konkrēto gadu, kā rezultātā 2010.gadā kopbudžeta deficīts nepārsniegs 7,6% no IKP.

Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, IKP nākamgad samazināsies par 4%, bet patēriņa cenas saruks par 3,7%. Reģistrētais bezdarba līmenis plānots 13,8%.

Svarīgākais